Baltijas valstis pamet lielie pētniecības un farmācijas industrijas uzņēmumi
Klīnisko pētījumu pienesums valstij varētu būt daudz lielāks, ja attiecīgi valsts atbalsts tai būtu lielāks, konferencē par klīnisko pētniecību aģentūrai LETA sacīja daudzu starptautisku pētījumu vadošais pētnieks, profesors Dainis Krieviņš.
Viņš novērojis, ka pētniecība kopumā Baltijas valstīs samazinās. Pēdējos septiņus gadus lielie pētniecības uzņēmumi, farmācijas industrijas uzņēmumi iet prom no Baltijas, tostarp arī Latvijas, jo tās nešķiet pievilcīgas mazā iedzīvotāju skaita dēļ. Tāpat Latvija nav pievilcīga uzņēmumiem jauno medikamentu nepieejamības dēļ. Proti, pēc jauno medikamentu izpētes, tie nonāk tirgū, taču ne pie pacienta, jo pacients augstās cenas dēļ nevar tos atļauties, savukārt zāļu kompensācijas sistēma profesora vērtējumā ir nabadzīga.
"Kāpēc lielajām kompānijām tērēt ļoti lielu naudu, lai attīstītu klīnisko pētniecību Latvijā, ja viņi to labāk attīstīs tajās valstīs, kur šos medikamentus arī kompensēs," sacīja Krieviņš.
Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvijai ir arī stiprās puses. Piemēram, valstī ir labi profesionāli pētnieki, atsaucīgi pacienti, kuri vēlas piedalīties pētījumos, iegūt jaunākos medikamentus. Profesora vērtējumā tas ir jāizmanto, lai pētniecību attīstību un nākotnē nepazaudētu pacientiem, veselības aprūpes sistēmai un valstij svarīgo ekonomisko ieguvumu.
Runājot par nākotnes izaicinājumiem, Krieviņš norādīja, ka svarīgi attīstīt labu pētniecības komandu, jo Latvijā ir labi vadošie pētnieki, kurus atpazīst pasaulē, taču vienlaikus stiprākai komandai nepieciešamas arī medicīnas māsas. Arī digitalizācijai ir liela nozīme, jo pētniecība nākot uz vidi, kur tā ir sakārtota. Latvija gan pagaidām digitalizācija rada problēmas.
Lielākoties klīniskā pētniecība notiek ASV, Šveicē, Vācijā, Anglijā. Lai ieinteresētu citu valstu pētniecības uzņēmumus, Krieviņš uzskata, ka Latvijai jāpopularizē sevi ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā līmenī. Valstij jākļūst konkurētspējīgākai un sevi jāreklamē.
"Ļoti daudzas valstis pašas finansiāli atbalsta pētniecību. Mēs esam no tām, kura klīniskai pētniecībai, tās attīstībai atvēl ļoti minimālus līdzekļus. Paldies Veselības ministrijas un Latvijas Zinātnes padomes decembrī izsludinātajiem sešiem pētniecības grantiem, bet kopumā valsts atbalsts no Ekonomikas ministrijas vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras varētu būt daudz lielāks," sacīja Krieviņš.
Viņš arī aicina informatīvo telpu, presi biežāk informēt par pozitīviem pacientu ārstēšanas gadījumiem, ieguvumiem, par kuriem ikdienā sanāk dzirdēt retāk.
Izpētot jaunus medikamentus vai ierīces, ar zinātniskiem paņēmieniem var iegūt labākus ārstniecības paņēmienus cīņā ar slimībām un patoloģijām, kuras pastāvīgi attīstās un transformējas, skaidroja profesors. Arī pacienti pētījumos ir ieguvēji, jo dodas uz regulārām vizītēm un papildu laboratoriskajām analīzēm, saņem konkrētās patoloģijas ārstēšanai iespējami modernākos medikamentus, bet ārstiem dalība pētījumos ceļ kvalifikāciju un iespēju būt atpazīstamiem starptautiskā līmenī.