Ogrēnieši vāc parakstus, lai saglabātu "Rīgas mežu" briežu dārzu Ogrē

Iniciatīvas autori uzskata, ka būtu taisnīgi pret sabiedrību kopumā un dzīvniekiem, ja Rīgas meži kopā ar vietējo sabiedrību un vietējiem un ārvalstu ekspertiem izskatītu arī citus briežu rezervāta attīstības scenārijus un likvidāciju atstātu kā pēdējo risinājumu.

Aktīvisti uzskata, ka "Rīgas Meži" mērķtiecīgi cenšas atrast citas mājas staltbriežiem, bet nerīkojot publiskas izsoles. Tas nozīmējot necaurspīdīgumu šajā procesā.

Staltbriežu pārvietošana uz citiem briežu dārziem visticamāk nozīmēšot nonākšanu "desās", jo neviens negribēšot altruistiski uzturēt savvaļas briežus. Turklāt, esot jāņem vērā, ka divas publiskas izsoles tika rīkotas staltbriežu ganāmpulka izpārdošanai, bet neviens neesot pieteicies, skaidro iniciatīvas autori.

Vienīgais gadījums, kad varētu piekrist šai pārvietošanai uz citiem dārziem, būtu "mūža māju" garantēšana šiem dzīvniekiem no jaunā saimnieka puses, kam sekot līdzi varētu arī Ogres iedzīvotāji.

Viņi uzskata, ka Ogrē esošais neesot briežu dārzs, bet gan rezervāts - cilvēkiem nepieejama, unikāliem biotopiem bagāta teritorija, kurā atrodas savvaļas brieži maksimāli sev raksturīgā vidē.

Ogrēnieši mudina "Rīgas mežus" izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas sabiedrības izglītošanā, piemēram tiešsaistes kameras. Tādā veidā sabiedrībai būtu iespēja sekot līdzi šo briežu dzīvei, savstarpējām attiecībām un dzīves norisēm dažādos gadalaikos.

Šajā gadījumā briežu rezervāts pildītu būtisku lomu sabiedrības izglītošanā par dzīvnieku dzīvi savvaļā un kalpotu par "dzīvu" materiālu dažādiem skolēnu projektiem, palīgmateriālu pedagogiem izglītības iestādēs.

Iniciatīvu portālā "Mana balss" dienas laikā savākti 273 paraksti par briežu "rezervāta" saglabāšanu Ogrē.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē uzņēmuma "Rīgas meži" valdes loceklis Jānis Ģērmanis atzina, ka briežu dārza izveide 2008.gadā Ogres pievārtē bijusi kļūda. Viņaprāt, tolaik, iespējams, tas ir bijis modes jautājums un tāda kā "zīmēšanās" un viņš nevar pateikt, kādi bija motīvi briežu dārza izveidei.

Savukārt pašlaik situācija un attieksme pret dzīvniekiem un briežu dārziem ir mainījusies, taču uzņēmumam šī problēma jāatrisina.

Sākotnēji briežu dārzā tika izvietoti 20 staltbrieži, taču pašlaik to skaits ir dubultojies, neraugoties uz to, ka aptuveni 20 dzīvnieki jau iepriekš tika pārvietoti uz citu teritoriju.

Deputāti komitejas sēdē vēlējās pārliecināties, ka uzņēmums meklē risinājumus briežu pārvietošanai, nevis nogalināšanai.

Ģērmanis apliecināja, ka tika rīkotas vairākas izsoles briežu pārvietošanai, kurās nav pieteicies neviens pretendents. Līdz ar to jāmeklē citi risinājumi.

Uzņēmums arī nevar turpināt turēt šos dzīvniekus, jo tie turpina vairoties un teritorija augošā ganāmpulka uzturēšanai kļūst pa mazu.

Gan iepriekš, gan arī komitejas sēdē tika apliecināts, ka staltbriežu populācijas selekcija un ganāmpulka uzturēšana neatbilst "Rīgas mežu" darbības mērķiem un nav uzņēmuma funkcija.

Tādēļ "Rīgas meži" turpina meklēt risinājumus un uzklausīt speciālistu viedokļus par staltbriežu ganāmpulka nākotni.

SIA "Rīgas meži" ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas apsaimnieko 62 000 hektāru meža, 399 hektārus Rīgas parku un apstādījumus, kā arī atbild par kultūras un atpūtas parku Mežaparks.

2022.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 21,35 miljonus eiro, bet peļņa sasniedza 2,14 miljonus eiro.