Visticamā, Latvija līdz 2025.gada nesasniegs ES noteiktos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā

© Ģirts Ozoliņš/f64

Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā pastāv risks nesasniegt 2025.gadam noteiktos sadzīves atkritumu un izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķus, kā arī 2035.gadam noteiktos mērķrādītājus attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu, liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropas Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

EK ziņojumā novērtētas dalībvalstu izredzes sasniegt 2025.gada mērķrādītājus, kas izvirzīti Atkritumu pamatdirektīvas un Iepakojumu direktīvas punktos. Šie mērķrādītāji paredz, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai sasniegtu vairākus parametrus, tostarp 55% sadzīves atkritumu sagatavošana atkalizmantošanai un reciklēšanai, kā arī 65% visa izlietotā iepakojuma apjoma reciklēšana.

Iepakojuma atkritumu pārstrādes mērķrādītāji attiecībā uz konkrētiem materiāliem paredz 75% pārstrādi papīram un kartonam, 70% - stiklam, 50% - alumīnijam, 50% plastmasai un 25% - kokam.

Tāpat līdz 2035.gadam paredzēts samazināt sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā līdz mazāk nekā 10%.

Ziņojumā teikts, ka kopumā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras veikto novērtējumu lielākajā daļā dalībvalstu pastāv risks, ka netiks sasniegti 2025.gadam noteiktie mērķrādītāji attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkalizmantošanai un reciklēšanu.

Attiecībā uz šo mērķrādītāju deviņas dalībvalstis - Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Slovēnija un Vācija - ir ceļā uz abu rādītāju sasniegšanu, kamēr astoņām dalībvalstīm - Francijai, Igaunijai, Īrijai, Latvijai, Portugālei, Somijai, Spānijai un Zviedrijai - pastāv risks, ka netiks sasniegts tikai sadzīves atkritumu mērķrādītājs, bet nav riska attiecībā uz visa izlietotā iepakojuma mērķrādītāju, uzskaitīts ziņojumā.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka desmit dalībvalstīm - Bulgārijai, Grieķijai, Horvātijai, Kiprai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai - pastāv risks, ka netiks sasniegti ne sadzīves atkritumu, ne visa iepakojuma atkritumu mērķrādītāji 2025.gadam.

Līdztekus secināts, ka vairākās dalībvalstīs pastāv risks, ka netiks sasniegts viens vai vairāki konkrētam materiālam noteiktie mērķrādītāji, un vislielākais risks šajā ziņā attiecas uz plastmasu. Šajā riska grupā līdztekus 18 citām valstīm ir arī Latvija.

EK arī norāda, ka 13 dalībvalstis joprojām ir tālu no mērķrādītāja līdz 2035.gadam panākt, ka poligonos apglabā ne vairāk kā 10% no sadzīves atkritumu apjoma. Šīs valstis ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija un Ungārija.

Atzīstot, ka situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga, EK norāda, ka ES noteikumi par atkritumiem dažām dalībvalstīm dod iespēju ar īpašiem

nosacījumiem atlikt atbilstības termiņu pēc mērķrādītājos noteiktajiem gadiem.

Tomēr šī iespēja būtu rūpīgi jāapsver, jo kavēšanās, pieņemot nepieciešamās reformas, aizkavēs arī vides un ekonomikas ieguvumus no aprites ekonomikas, cita starpā pasākumus, kuru mērķis ir mazināt spiedienu uz dabas resursiem un atkarību no importa, uzsver EK.

Latvijā

Valsts policijas koledža (VPK) ir uzsākusi reflektantu uzrunāšanas kampaņu “Policija meklē Tevi!”, kuras laikā informēs par izglītības iespējām un priekšrocībām, kādas Valsts policijas koledža nodrošina saviem izglītojamajiem.