Pēdējās divās tiesas sēdēs t.s. Lemberga prāvā atkal bija vērojama asa viedokļu sadursme gan par prokuroru lūgumu ierobežot laikā advokāta Raimonda Krastiņa tiesības uz pratināšanu, gan par Ventspils mēra Aivara Lemberga lūgumu iepazīstināt prokuroru Juri Jurisu ar paša parakstīto apsūdzību.
Prokuroru lūgums ierobežot pratināšanas ilgumu, visticamāk, skaidrojams ar to, ka advokāts ar katru pratināšanas reizi no miljonāra Vladimira Krastiņa ieguva aizvien jaunas liecības, kuras faktiski apgāza A. Lembergam izvirzīto apsūdzību. Savukārt A. Lemberga lūgums bija balstīts uz to, ka prokurors J. Juriss protestēja pret apsūdzības terminu lietošanu miljonāram adresētajos jautājumos. Tas ļāva izvirzīt versiju, ka prokurors paša parakstīto apsūdzību nemaz nezina vai vismaz ir to aizmirsis.
Apzināti liedz tiesības
Prokurori advokātu R. Krastiņu vainoja kriminālprocesa vilcināšanā, uzdodot vienus un tos pašus jautājumus, kā arī pratināmā miljonāra V. Krastiņa psiholoģiskā ietekmēšanā.
Turpretī R. Krastiņš, balstoties uz tiesas sēžu audioierakstu analīzi, izvērsti pamatoja, kāpēc miljonāram uzdevis līdzīgus jautājumus un ko tieši ar šo jautājumu palīdzību viņš vēlējies noskaidrot, kādas konkrētas vietas apsūdzībā viņš vēlējies pārbaudīt. Faktiski tādējādi advokāts kārtējo reizi bija spiests atklāt aizstāvības taktiku.
Tikpat detalizēti prokuroru lūgumu analizēja arī pats A. Lembergs. Viņš norādīja, ka prokuroru lūguma patiesais mērķis ir traucēt atmaskot safabricēto apsūdzību. A. Lembergs uzsvēra, ka prokurori dara visu, lai viņam neļautu realizēt tiesības uz aizstāvību, kas garantētas ANO rezolūcijās, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Satversmē, Kriminālprocesa likumā. Brīdī, kad A. Lembergs detalizēti iedziļinājās starptautiskajās tiesību normās, tiesa viņu pārtrauca. Tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans norādīja, ka tiesas zāle nav Saeima. Tomēr A. Lembergs palika pie sava, atgādinot, ka likums garantē viņam tiesības paust viedokli.
Pēc Ventspils mēra domām, prokurori lieliski zina, kas teikts starptautiskajos dokumentos un Latvijas likumos par tiesībām uz aizstāvību, tomēr cenšas viņam šīs tiesības liegt. Faktiski tiek apzināti pieļauts acīmredzams pārkāpums, lai tikai glābtu apsūdzību. "Jo mums būs lielākas iespējas apsūdzību pārbaudīt, jo skaidrāk kļūs redzams, ka cietušie melo. Bet uz mani tiek izdarīts totāls spiediens, lai mēs baidītos realizēt savas tiesības uz aizstāvību," teica A. Lembergs.
Piespiests liecināt?
Ventspils mērs tiesai uzsvēra – ja apsūdzība būtu saprotama un konkrēta, tad arī jautājumu cietušajiem nebūtu tik daudz. Piemēram, apsūdzības epizodē par SIA Lat Transnafta kapitāla daļu izspiešanu teikts – ja V. Krastiņš neatdotu sev piederošās kapitāla daļas, viņš zaudētu biznesu Ventspilī. "Ko nozīmē biznesa zaudēšana?" retoriski vaicāja A. Lembergs, vienlaikus atgādinot, ka bizness vienmēr ir konkrēts. Tāpat nav skaidrs, ko nozīmē apsūdzībā minētais par "dzīvības un/vai veselības apdraudējumu" V. Krastiņam. "Šādi un līdzīgi apgalvojumi apsūdzībās nevar būt abstrakti," skaidroja A. Lembergs.
Lai noskaidrotu, kas ar apsūdzībā teikto patiesi domāts, nākas pamatīgi izklaušināt lieciniekus un pārbaudīt arī viņu iepriekš sniegtās liecības. Taču prokurori mēģina to liegt.
A. Lembergs arī atgādināja, ka taisnīgai tiesai svarīgi noskaidrot ne tikai visu, kas saistīts ar apsūdzībā minēto kukuļa izspiešanas epizodi, bet arī noskaidrot viņa un V. Krastiņa patiesās attiecības. Viņš atgādināja, ka V. Krastiņš prokuroram Andim Mežsargam vēl 2006. gadā liecinājis, ka abu attiecības ir draudzīgas. Tāpēc A. Lembergs pieļāva, ka V. Krastiņš piespiests sniegt prokuroriem vajadzīgās liecības, jo "ne visi cilvēki ir stipri un spējīgi pretimstāvēt negodprātīgam varas spiedienam".
Tāpēc A. Lembergs neturot ļaunu prātu uz V. Krastiņu un joprojām uzskatot viņu par savu draugu.
Dubultstandarts
Lakoniski un precīzi notiekošo raksturoja advokāte Diāna Krūmiņa-Vildava. Kad prokurori pratināšanā ilgi un detalizēti uzdod gan līdzīgus, gan vienus un tos pašus jautājumus, tad tas tiek saukts par izmeklēšanas taktiku un pierādījumu nostiprināšanu. Turpretī, kad advokāts pratina cietušo, tad tas tiek saukts par tiesas procesa novilcināšanu un cietušā psiholoģisku ietekmēšanu. Viņa atgādināja, ka pirmstiesas izmeklēšana ilgusi aptuveni desmit gadus, kuros neviens netraucēja prokuroriem vākt pierādījumus un viņu tiesības neviens neierobežoja. Tāpēc advokāte aicināja tiesu ievērot procesuālo vienlīdzību un noraidīt prokuroru lūgumu.