Latvijā atbalstīs stingrāku smago metālu emisiju ierobežošanu

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Latvijā atbalstīs stingrāku smago metālu emisiju ierobežošanu, to paredz šodien Ministru kabineta akceptētais likumprojekts par grozījumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos.

Minētā konvencija tika pieņemta 1979.gadā, bet Protokols par smagajiem metāliem 1998.gadā. Latvijā tas ratificēts 2005.gada 14.aprīlī.

Konvencijas izpildinstitūcijas 2012.gadā pieņēma grozījumus šajā protokolā. To pašlaik ratificējušas 24 no 35 konvencijas dalībniekiem. Protokola grozījumus ratificējusi Austrija, Horvātija, Kipra, Čehija, Dānija, Igaunija, Eiropas Savienība, Somija, Francija, Vācija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste, Amerika Savienotās Valstis.

Protokola grozījumi, galvenokārt, paredz stingrākas smago metālu emisiju robežvērtības putekļu emisijām no konkrētiem lielajiem stacionāriem piesārņojuma avotiem.

No daļu saistību attiecībā uz emisiju robežvērtībām Latvijas tiesību sistēmā faktiski jau ir pārņēmusi likumā "Par piesārņojumu". Tas paredz, ka izdodot piesārņojošās darbības atļauju, tiek noteiktas tādas emisiju robežvērtības, kas pārsvarā ir līdzvērtīgas vai pat stingrākas salīdzinājumā ar protokola grozījumos noteiktajām. Tādējādi nav sagaidāms, ka protokola grozījumu ratificēšana radīs jaunas saistības pēc būtības.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais