Par būtiskākajiem elektroenerģijas ieguves kritērijiem Latvijas iedzīvotāji uzskata izmaksas, enerģētisko neatkarību no citām valstīm un ietekmi uz cilvēka veselību, secināts Latvijas Vēja enerģijas asociācijas un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā*. Enerģētiskā neatkarība īpaši aktuāla latviski runājušajiem iedzīvotājiem ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, kā arī Kurzemē dzīvojošajiem. Iedzīvotāji mazāku nozīmi šogad piešķir tādam kritērijam kā ietekme uz vidi.
Par svarīgāko elektroenerģijas izvēles kritēriju visvairāk aptaujāto - 57% - atzīst izmaksas, tomēr šis rādītājs ir sarucis kopš pērnā gada, kad izmaksas kā būtiskāko faktoru izcēla 61,5%. Visstraujākais kāpums vērojams enerģētiskās neatkarības aspektam, kuru minējuši teju 39% aptaujāto (2021.gadā - 30%), bet ietekmi uz cilvēka veselību izcēluši 35% respondentu (2021.gadā - 32%).
Savukārt lielāko kritumu elektroenerģijas izvēlē piedzīvojis vides aspekts - kā svarīgu to atzīst vien 27% aptaujāto (2021.gadā - 32%, 2020.gadā - 43%). Vides jautājumi ir svarīgāki gados jauniem cilvēkiem, bet senioru vidū šī tēma ir mazāk aktuāla.
"Lai arī izmaksas joprojām ir svarīgākais elektroenerģijas izvēles kritērijs, varam secināt, ka Ukrainas kara ietekmē Latvijas iedzīvotāji ir pieņēmuši augstās elektrības cenas, kā arī ir gatavāki risinājumiem, kas mūsu valsti padarītu enerģētiski neatkarīgāku. 74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdībai ir aktīvi jārīkojas, lai mazinātu valsts enerģētisko neatkarību no Krievijas," atzīst pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Atteikšanās no Krievijas enerģijas resursiem un alternatīvu avotu izvēle ir aktuāls jautājums visā Eiropā. Eiropas mērķis ir līdz 2030.gadam 43% enerģijas iegūt no vēja (patlaban tiek iegūti 15%), palielinot jaudu no šī brīža 190GW līdz 510GW. Lai to panāktu, ir jāmazina administratīvie šķēršļi vēja parku izveidei - par to vienojās ES enerģētikas ministri, tiekoties pērnā gada decembrī. Arī vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atbalsta administratīvo un citu šķēršļu samazināšanu vietējo energoresursu ražošanas attīstībai un šis atbalsts pieaug gadu no gada.
"Latvijas sabiedrība ir kļuvusi labāk informēta par enerģijas ieguves jautājumiem un attiecīgi arī pilnvērtīgāk izprot nepieciešamību pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, tostarp vēja enerģiju. Izpratne par vēja enerģijas piemērotību Latvijai pieaug un cilvēki saskata ieguvumus - izdevīgāku elektroenerģijas cenu, enerģētiskās neatkarības veicināšanu, investīciju piesaisti, ilgtspējīgu un dabai draudzīgu enerģijas ražošanu. Vairāk atbalstītāju vēja enerģijai ir tieši jaunākās paaudzes vidū, un tas vieš optimismu veiksmīgai nozares attīstībai arī nākotnē," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.
Domājot par dažādu enerģijas ražošanas veidu attīstīšanu un enerģijas ražotņu celšanu Latvijā, visvairāk iedzīvotāju atbalsta enerģijas iegūšanu no saules, vēja un hidroelektrostacijām (HES) uz Daugavas. Atbalsta indekss visvairāk audzis tieši vēja enerģijai - 50 punktiem (2021.gadā - 44), HES uz Daugavas palicis nemainīgs - 28, savukārt saules enerģijai nedaudz mazinājies - šobrīd tas ir 54 (2021.gadā - 61). Aptaujātie arī uzskata, ka šie trīs enerģijas iegūšanas veidi nodara vismazāko kaitējumu dabai un cilvēkiem.
Iedzīvotāji pozitīvi vērtē arī ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas, bet neatbalsta mazos HES, kā arī ar gāzi vai oglēm darbināmas termoelektrocentrāles (TEC). Mainījusies iedzīvotāju attieksme pret atomelektrostacijām - visos iepriekšējos pētījumos (kopš 2018.gada) tām ir bijis negatīvs vērtējums, bet šogad pirmo reizi vērtējuma indekss ir pozitīvs (5). Atomelektrostacijas gan joprojām tiek uzskatītas par dabai un cilvēkam nedraudzīgākajam.
Pie līdzvērtīgiem nosacījumiem 73% Latvijas iedzīvotāju dotu priekšroku elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (vēja, saules, ūdens un citiem atjaunojamo energoresursu veidiem). Pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā atbalsta kopumā 78% iedzīvotāju.
Saskaņā ar aptaujas datiem, par vispiemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu Latvijas apstākļiem iedzīvotāji uzskata ūdens (43%, 2021.gadā - 48%) un vēja (30%, 2021.gadā - 28%) enerģiju, salīdzinoši retāk minēta biomasas (11%, 2021.gadā - 11%) un saules enerģija (6%, 2021.gadā -6%).
Gadījumā, ja būtu pieņemts lēmums tieši respondenta pilsētā vai novadā izveidot kādu jaunu elektroenerģijas ražotni, divas trešdaļas jeb 66% iedzīvotāju dotu priekšroku saules enerģijas iegūšanai, gandrīz puse jeb 49% dotu priekšroku vēja enerģijai, 30% - ar šķeldu darbināmām koģenerācijas stacijām, 27% - atomelektrostacijām, bet 12% - ar gāzi darbināmām termoelektrocentrālēm, bet tikai 2% iedzīvotāju izvēlētos ar oglēm darbināmas termoelektrocentrāles.