Ījabs: Sankcijas nestrādā kā kloķis, kuru paraujot, var panākt sev vēlamo rezultātu

Vairāk uzmanības jāpievērš tam, kā tiek ievērotas pret Krieviju noteiktās sankcijas, aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (AP).

Viņaprāt, neskatoties uz to, ka dažādi ASV uzņēmumi, piemēram, "Intel" ir pārtraukuši Krievijā tirgot savus procesorus, to pieejamība Krievijā joprojām ir ievērojama. Tas nozīmē, ka ir atrasti veidi, kā procesorus nogādāt Krievijā caur trešajām valstīm. Ijabs norādīja, ka patlaban virkne ar sankciju apiešanas mehānismiem "strādā" caur Kazahstānu un Kirgizstānu. Politiķis uzsvēra, ka ir jāstrādā ar šo valstu valdībām, lai šādu praksi pārtrauktu.

Taujāts, kādas sankcijas ir Eiropas Savienības rīcībā, eiroparlamentārietis akcentēja, ka jāstrādā spēcīgākā Krievijas izolācijas virzienā, piemēram, jādomā par to, kā apturēt Krievijas balsstiesības un klātbūtni ANO Drošības padomē, jo tas izklausās komiski, ka valsts, kas visbūtiskāk apdraud starptautisko drošību, piedalās galvenajā drošības institūcijā pasaulē.

Tāpat, pēc Ijaba paustā, jāturpina darbs pie tā dēvētā "Magņitska saraksta", kurā iekļautas sankcijām pakļautās privātpersonas. EP deputāts norādīja, ka šis saraksts ir jāpaplašina. Viņš atzīmēja, ka patlaban sankcionētas ir apmēram 1400 personas, kas apzināti, ar valsts atbalstu nodarbojušās ar korupciju Krievijā. Savukārt Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija dibinātais Korupcijas apkarošanas fonds runā par lēmumu pieņēmēju kopumu, kas mērāms līdz 8000 personu. Tāpat, pēc politiķa domām, būtu jāpakļauj sankcijām "Vāgnera grupa" un kadirovieši, lai šīs organizācijas tiktu atzītas par teroristiskām.

Ijaba ieskatā, joprojām lielais jautājums Eiropas Savienības darba kārtībā ir dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas griesti. Politiķis uzsvēra, ka ir jādara viss, lai noteiktie cenas griesti darbotos iecerētajā virzienā un "spiestu tās uz leju".

Tāpat aktuāls ir jautājums, kas saistās ar kodoldegvielas piegādēm. Politiķis atzīmēja, ka Krievija ir pietiekami liels urāna eksportētājs. Tā ir jutīga tēma, jo Eiropā ir kodolelektrostacijas, kas darbojas, izmantojot Krievijas degvielu. Ijabs atzīmēja, ka arī tas varētu būt viens no potenciālajiem sankciju objektiem. Jānosaka arī dažāda veida eksporta un importa ierobežojumi, kas, piemēram, attiecas uz divējāda pielietojuma precēm un tehnoloģijām.

"Mēs strādājam pie tā, lai Krievija savas agresijas dēļ pret Ukrainu būtu starptautiski izolēta gan ekonomiski, gan politiski. Itin bieži mēs uzdodam sev jautājumu, vai kaitējums, ko sankcijas nodara citām valstīm, tostarp Eiropas valstīm, ir samērīgs. Tas vienmēr ir diezgan sāpīgs lēmums," pauda eiroparlamentārietis.

Viņš atzīmēja, ka sankcijas nestrādā kā kloķis, kuru paraujot var panākt sev vēlamo rezultātu. Drīzāk tā ir staru terapija, ko izmanto cīņā ar audzējiem. Pēc politiķa paustā, patlaban ir darīšana ar vienu pasaules drošībai bīstamu audzēju - [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmu, bet staru terapija skar arī veselās šūnas. Ijabs sacīja, ka pastāv cerība, ka sankcijas samazinās Putina kapacitāti turpināt karu.

Taujāts, vai Krievija šajā karā varētu noturēties ilgāk, nekā Ukraina ar visu tai piešķirto palīdzību un atbalstu, politiķis teica, ka viņš piekrīt premisai, bet ne secinājumam. Viņš atzina, ka Krievijai diemžēl ir pietiekami liela kapacitāte turpināt karu.

"Mēs Rietumos līdz šī gada februārim lolojām ilūzijas par Krieviju, ka tā vienkārši ir benzīntanks. Pieļāvām, ka tiklīdz būtiski tiks ierobežota valsts iespēja pumpēt naftu un tirgot to uz Rietumiem, Putina režīms sajutīs lielu triecienu un pat sabruks. Tā izrādījās diezgan aplama tēze, jo Krievijas ekonomika ir izveidota ar pietiekami lielu resursu," pauda Ijabs.

Viņš arīdzan norādīja, ka Krievijas pilsoņi vēsturiski ir pieraduši samierināties ar būtisku labklājības samazināšanos un savilkt ciešāk jostas, nekādā veidā neapšaubot politisko līderību. Ijabs uzsvēra, ka Krievijai ir liels iekšējais tirgus, turklāt valsts nav pārtikusi tikai un vienīgi no naftas un gāzes eksporta. Krievijā tomēr ražo, lai gan konkurēt pasaules līmenī tā nav spējīga. Līdz ar to iespēja turpināt karu ekonomiskā ziņā ir vērā ņemamam.

Politiķa ieskatā, ir jāizdara spiediens uz tām jomām, kur Krievija joprojām ir tehnoloģiski atkarīga no Rietumiem, un tādas lietas ir pietiekami daudz, kaut vai attiecībā uz raķetēm un kara tehniku. Krievija nevar iztikt, piemēram, bez Rietumu tehnoloģijām, mikroshēmām un programmatūras.

"Tieši tāpēc ir būtiski novērst jebkādu sankciju apiešanu, jo mēs varam ieviest sankcijas, kas smuki izskatās uz papīra vai avīzē. Bet tad mēs redzam, ka tā pati prece Krievijā ir pieejama un ievesta no trešajām valstīm. Viņi to dēvē par paralēlo importu," sacīja EP deputāts.

Pēc viņa domām, cerības, ka Krievijas iedzīvotāji ekonomisku problēmu dēļ izjutīs lielu diskomfortu, vērsīsies pret Krievijas īstenoto karu un gāzīs režīmu, ir izrādījušās aplamas. Tāpēc primārais uzdevums ir palīdzēt Ukrainai ar visu iespējamo, lai viņi varētu atgūt savu teritoriju, neatkarību un valstiskumu uz tiem noteikumiem, kurus izvēlēsies paši ukraiņi. Tikpat svarīgi ir visiem iespējamiem veidiem atņemt Krievijai iespējas karot ar dažādu tehnoloģiju un citu resursu piegāžu apturēšanu.

"Krievijas sagrāve kaujas laukā varētu būt tas brīdis, kas pavērtu acis krievu sabiedrībai uz to, pie kādas katastrofas viņus ir novedis pašreizējais režīms. Domāju, ka viena būtiska atskaites līnija nākotnē būs Krimas atbrīvošana, jo ir skaidrs, ka pie pašreizējās notikumi dinamikas Ukraina to varētu īstenot. Manuprāt, Krievijas pašreizējai vadībai tas būs ļoti sāpīgi," sacīja politiķis.

Kā vēstīts, 24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Rietumvalstis Krievijai par šādu rīcību noteikušas plašas sankcijas.