Īsi pirms Saeimas vēlēšanām AT vērtēs attaisnojošo spriedumu Juraša lietā

 
©Dmitrijs Suļžics / F64

Augstākā tiesa (AT) 27.septembrī rakstveida procesā vērtēs Rīgas apgabaltiesas attaisnojušo spriedumu krimināllietā, kurā valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzēts bijušais Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), noskaidroja tiesā.

Iepriekš vēstīts, ka protestu par apgabaltiesas spriedumu iesniedza prokurors Māris Urbāns. Viņš lūdz pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.

Prokuratūras ieskatā, izlemjot iesniegto kasācijas protestu, ir nepieciešams sniegt likuma "Par valsts noslēpumu" juridisko interpretāciju, izvērtējot visas attiecināmās nacionālās un starptautiskās tiesību normas, kā arī ņemot vērā Satversmes tiesas un Eiropas cilvēktiesību tiesas spriedumos paustās atziņas.

Šādas interpretācijas sniegšana AT Senāta nolēmumā novērstu turpmāku atšķirīgu viedokļu veidošanos par minētās tiesību normas saturu un jēgu.

Valsts apsūdzības ieskatā, tiesa kļūdaini secinājusi, ka likuma "Par valsts noslēpumu" noteikts absolūts aizliegums piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai par korupcijas gadījumiem, tajā skaitā informācijai par iespējamiem korupcijas gadījumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir tikuši izmeklēti vai nav, vai ir noskaidrota un saukta pie kriminālatbildības vainīgā persona vai nav.

Valsts apsūdzības ieskatā korupcijas gadījums šī likuma izpratnē ir tikai tāds, kas ir konstatēts likumā noteiktā kārtībā. Aizliegums piešķirt valsts noslēpuma statusu nevar tikt attiecināts uz operatīvajā darbībā iegūtu informāciju par iespējamiem korupcijas gadījumiem, kas vēl nemaz nav drošticami konstatēti vai ir pierādīti tikai līdz zināmai ticamības pakāpei.

Tāpat tiesa neesot ņēmusi vērā, ka uz operatīvajā darbībā iegūtas informācijas par iespējamiem korupcijas gadījumiem pieejamību attiecināmi arī citos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos noteiktie ierobežojumi.

Prokurors protestā norāda, ka operatīvās darbības slepenība nevar tikt nodrošināta, ja iespējamā kukuļošanā iesaistītajām personām kļūst zināms, ka iestāde, kuras funkcija ir korupcijas atklāšana, tajā skaitā ar slepenām operatīvās darbības metodēm, ir informēta par viņu koruptīvajām darbībām vai nodomiem.

Jau ziņots, ka iepriekš arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnoja Jurašu un norādīja, ka tiesas izmeklēšanā neapstiprinājās apsūdzībā minētie apstākļi. Tiesa nekonstatēja, ka Jurašs būtu izpaudis valsts noslēpumu un nodarījis kaitējumu valsts iekšējai vai ārējai drošībai.

Pirmās instances tiesa arī nekonstatēja, ka Juraša 2015.gada 1.oktobra ziņojumā norādītā un intervijā žurnālam "Ir" izpaustā informācija būtu iegūta, veicot operatīvo darbību, un pārbaudīta operatīvās izstrādes lietā.

Pirmās instances tiesa atzina, ka Jurašam, sniedzot žurnālistei informāciju par korupcijas gadījumu, kuru viņš nebija ieguvis operatīvās darbības ceļā, bija tiesības to darīt, turklāt minētā informācija atbilst likuma "Par valsts noslēpumu" norādītajam, proti, ziņas par noziedzības līmeni un tās statistiku, korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību nevar būt valsts noslēpums. Visas šaubas lietā tika vērtētas par labu apsūdzētajam.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja toreizējā deputāta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.