Inbox.lv piedzīvo lielāko kiberuzbukumu tā vēsturē; lietotāju dati esot drošībā [papildināts]

© Ekrānuzņēmums/FB

Šodien, īsi pēc pusnakts, Inbox.lv piedzīvoja lielāko kiberuzbrukumu tā pastāvēšanas vēsturē. Uzbrukums turpinās arī šobrīd, vēsta inbox.lv.

"Līdz šim ir noskaidrots, ka lietotāju dati ir drošībā - uzbrukums noticis portāla infrastruktūrai. Mūsu tehniskās nodaļas darbinieki risina šo problēmu, lai Latvijas iedzīvotājiem, pakalpojums būtu pieejams tuvāko stundu laikā,"skaidro inbox.lv
Inbox.lv pakalpojumi šobrīd ir apgrūtināti, daudziem lietotājiem nav pieeja e-pastam, failiem, kalendāram, foto un video galerijām.

Tas ir izkliedētais pakalpojuma atteikuma uzbrukums, ko plašāk raksturo angliskais termins DDoS (Distributed denial of service), vienam mērķim uzbrūkot ar viltus pieprasījumiem no vairākiem avotiem, kas parasti ir viena uzbrucēja kontrolēti, tādējādi panākot lielāku efektivitāti.

Inbox.lv valdes priekšsēdētājs Andris Griķis precizē, ka uzbrukums sākās 16.maijā, uzreiz pēc pusnakts, viltus pieprasījumu skaita ar katru brīdi turpinot palielināties, būtiski pieaugot rīta stundās.

“Šobrīd tehniskais dienests strādā pie tā, lai apturētu datu plūsmu no ārzemēm. Senāk bija vienkāršāk, jo Latvijas datu centros varēja vienkāršāk atslēgt ārzemju plūsmu, taču tagad tas nav tik vienkārši iespējams, jo viss ir pārāk integrēts,” precizē Andris Griķis.

“Prognozējam, ka līdz 12:00 tiks atjaunota Inbox.lv darbība vismaz Latvijas iedzīvotājiem,” informē Andris Griķis.

“Vēl varu mierināt lietotājus par to, ka šādi uzbrukumi var apgrūtināt pieeju datiem, tai skaitā e-pastam, kalendāram, failiem, fotu un video, taču šie dati ir drošībā,” norāda Andris Griķis.

“Šobrīd mums nav informācijas par to, kas ir šī uzbrukumu iniciators un kādi ir uzbrucēju mērķi un motīvi. Šobrīd mūsu pūliņi ir veltīti tam, lai novērstu sekas. Izmeklēšanu un analizēšanu veiksim uzreiz pēc tam,” rezumē Andris Griķis.

Latvijā

Ar ko atšķiras Latvijas Republikas ievēlēšana par Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Drošības padomes nepastāvīgo locekli šā gada 3. jūnijā no Latvijas Republikas ievēlēšanas par Tautu Savienības padomes nepastāvīgo locekli 1936. gada 8. oktobrī?

Svarīgākais