Kariņš un Levits skeptiski par akcīzes mazināšanu degvielai

 
©Ģirts Ozoliņš / F64

Premjers un Valsts prezidents uzskata, ka valsts aizsardzības spējas nav iespējams stiprināt uz samazinātu nodokļu rēķina. Krievijas agresija likusi palielināt aizsardzības budžetu. Bet lai kompensētu cenu kāpumu, paredzēts mērķēts atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām, ziņo TV3 ziņas.

Šī gada jūnijā NATO samitam Madridē būs pievērsta īpaši liela uzmanība. Krievijas iebrukums Ukrainā nopietni liek pārvērtēt preventīvos soļus.

Jau šobrīd zināms, ka tiks palielināts multinacionālo kaujas grupu skaits Krievijai tuvāk esošajās NATO dalībvalstīs. Kopumā runa ir par spēku dubultošanu. Detaļas un stratēģiju šodien pārsprieda Valsts prezidents un premjers. Tāpat, NATO turpināšot atbalstīt Ukrainu.

“Mēs visi NATO ietvaros piekrītam, ka palīdzība Ukrainai ir jāpalielina. Tā ir panākumu ķīla, lai nonāktu pie karadarbības pārtraukšanas,” saka Valsts prezidents Egils Levits.

Tepat Latvijā militārajām vajadzībām paredzēto budzētu kāpināt līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. “Mēs neko jaunu neizdomājam, vienkārši AM jau iepriekš izstrādāto plānu saīsinām, ja būs vairāk naudas, tad vēl varēs izdarīt ātrāk nekā citos gadījumos,” pauž premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Vienlaikus tieši šodien Saeimā skatīja kolektīvo Iniciatīvu par akcīzes mazināšanu degvielai. To nodos tālakai skatīšanai Budžeta komisijā. Izsakot savas domas Kariņš un Levits bija skeptiski. Šāds solis neļautu īstenot virkni ar valsts aizsardzību saistītus projektus.

“Ja mēs samazinām nodokļus degvielai, mēs samazinām savu aizsardzības kapacitāti nopirkt to, kas nodrošinātu, ka Latvijā tas nenotiek,” teic Ministru prezidents.

“Mēs maksājam par mūsu drošību, maksājam par solidaritāti ar Ukrainu. Bet katrā ziņā, tiem, kam ir visgrūtāk, tiem mēs palīdzēsim,” piebilst Valsts prezidents.

Konkrētas mērķgrupas, skaitļi un citi kritēriji vēl esot izstrādes stadijā un varētu iezīmēties nākamajā nedēļā.