Prokuroru centieni pratināt Ventspils mēra Aivara Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivinieku un aizstāvības puses dzelžainie argumenti, kāpēc advokātu nedrīkst pratināt, visticamāk radījuši pamatīgas galvassāpes tiesnešiem.
Atbilstoši procesa loģikai tā dēvētājā Lemberga prāvā tiesai jau šonedēļ vajadzēja izlemt par A. Lemberga advokātes Irīnas Kaukes lūgumu neaicināt uz tiesu apsūdzības uzturētāju liecinieku G. Laiviņu-Laivinieku. Tomēr tiesa savu lēmumu nepaziņoja. Tikmēr pats A. Lembergs tiesai iesniedza lūgumu izprasīt no Ģenerālprokuratūras kādreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu G. Laiviņam-Laiviniekam. Ja atklāsies, ka ģenerālprokurors šādu lēmumu pieņēmis Kriminālprocesa likuma 410. panta (stukaču likuma) kārtībā, tad šo lēmumu A. Lembergs ir gatavs pārsūdzēt.
Procesuāla viltība?
Līdz šim prokuroru galvenais arguments, kāpēc advokāts jāaicina liecināt – G. Laiviņš-Laivinieks kopā ar A. Lembergu esot veicis noziedzīgas darbības nevis kā advokāts, bet gan kā pilnvarnieks. Tā kā advokāts ir apsūdzēts, viņš esot zaudējis advokāta imunitāti. Turklāt G. Laiviņš-Laivinieks savos nodarījumos esot atzinies, viņam piemērota speciālā procesuālā aizsardzība un viņa nodarījumi tiekot izmeklēti atsevišķā no Lemberga lietas nodalītā krimināllietā – saka prokurori.
Savukārt aizstāvības puse tiesai skaidro – ja pirms diviem gadiem pret advokātu virzītā apsūdzība būtu pamatota, tad tā jau sen tiktu skatīta tiesā. Viņuprāt, atsevišķā krimināllieta pret G. Laiviņu-Laivinieku izdalīta ar mērķi piemērot viņam procesuālo aizsardzību un slepenības aizsegā piespiest advokātu sniegt nepatiesas liecības pret savu klientu.
Patiesība neinteresē
Lūgumā tiesai A. Lembergs atgādināja, ka nedz viņa, nedz G. Laiviņa-Laivinieka apsūdzībās nav pat pieminēts, ka abus kungus vieno advokāta un klienta attiecības. A. Lembergs tiesas zālē uzsvēra, ka G. Laiviņš-Laivinieks joprojām ir viņa advokāts, ieskaitot arī tiesā skatāmo prāvu. Pēc A. Lemberga teiktā, prokurori nav centušies noskaidrot, piemēram, to, ka G. Laiviņam-Laiviniekam vispār nav nekāda sakara ar apsūdzībā minēto SIA Lat Transnafta kapitāla daļu
izspiešanu, līdz ar to nav saprotams, vai viņa darbībās vispār var konstatēt noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi (t.i., vai viņš vispār varēja apzināties iepriekšminēto kapitāla daļu iegūšanas noziedzīgumu). A. Lembergs norādīja, ka par to G. Laiviņam-Laiviniekam pat nav vaicājuši.
"Prokuratūra, maldinot zvērinātu advokātu Laiviņu-Laivinieku, ka viņa advokāta imunitāte beidzas un likums vairs neaizsargā viņa profesionālos noslēpumus, faktiski draudot viņam ar smaga soda piemērošanas iespēju, nostādījusi Laiviņu-Laivinieku situācijā, kad, lai glābtu sevi, viņš bija spiests atzīt nepamatotu apsūdzību un sniegt nepatiesas liecības par savu klientu. Ja krimināllieta netiktu sadalīta, bet tiktu skatīta pēc būtības neatkarīgā, objektīvā un taisnīgā tiesā, patiesība tiktu noskaidrota," pauda A. Lembergs. Viņaprāt, advokātam izvirzītā apsūdzība jau no sākta gala netika plānota iesniegšanai tiesā, jo tās patiesais mērķis ir manipulēt ar advokātu, lai piespiestu viņu sniegt nepatiesas liecības un tādējādi panāktu nelikumīgu A. Lemberga notiesāšanu.
Nav miesassargu
A. Lembergs arī uzsvēra, ka nekāda speciālā procesuālā aizsardzība G. Laiviņam-Laiviniekam nav bijusi vajadzīga, jo neviens advokātu nav apdraudējis. Tas bijis vajadzīgs tikai kā iegansts, lai sadalītu krimināllietu. Lai tiktu skaidrībā par motivāciju lēmumam par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu G. Laiviņam-Laiviniekam, A. Lembergs lūdza tiesu izprasīt šo lēmumu.
Prokurori pauda viedokli, ka A. Lembergam neesot nekādu tiesību pārsūdzēt ģenerālprokurora lēmumu, jo tas uz viņu neattiecoties. Turklāt viss, kas saistīts ar speciālo procesuālo aizsardzību, esot valsts noslēpums, kurš personām, kurām nav pielaides, nav izpaužams.
Savukārt advokāts Jānis Rozenbergs aicināja tiesu rūpīgāk paraudzīties, ko nozīmē G. Laiviņam-Laiviniekam piemērotā procesuālā aizsardzība. Pēc likuma viņam vajadzētu būt miesassargiem, kuriem būtu jāpavada advokāts gan pastaigā, gan jāsargā viņa māja. Citkārt pēc likuma procesuāli aizsargātām personām tiekot mainīta arī identitāte. J. Rozenbergs pastāstīja, ka esot G. Laiviņu-Laivinieku sastapis sabiedriskās vietās bez apsardzes un mainītas identitātes.
Kā zināms, advokātam sniegt ziņas par savu klientu liedz virkne Latvijas un starptautisko juridisko aktu.