Cik daudzi Latvijas iedzīvotāji gatavojas jaunajam Covid-19 vilnim?

Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem un sākoties ārkārtējai situācijai valstī, aktualizējas jautājums par iedzīvotāju fizisko, mentālo un ekonomisko gatavību jaunajam pandēmijas triecienam.

BENU Aptiekas Stresa termometra dati atklāj, ka jaunajam Covid-19 uzliesmojumam mērķtiecīgi gatavojas 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, tai skaitā veic uzkrājumus, seko līdzi aktuālajai informācijai par Covid-19 situāciju, pastiprināti rūpējas par fizisko un mentālo veselību, mēģina izvairīties no pārmērīga stresa un tml., kamēr 55% atzīst, ka nekā īpaši tam negatavojas (32% - drīzāk nē, 23% - nē), kamēr 6% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, nedaudz biežāk jaunajam Covid-19 izplatības vilnim gatavojas sievietes. Vīriešu vidū tam mērķtiecīgi gatavojas 38%, bet sievietēm šis rādītājs ir 39%, savukārt pandēmijas saasinājumam nekā īpaši negatavojas 57% vīriešu (31% - drīzāk nē, 26% - nē) un 54% sieviešu (33% - drīzāk nē, 21% - nē). Šie rezultāti vismaz daļēji skaidrojami ar to, ka sievietes par Covid-19 izplatību kopumā uztraucas nedaudz vairāk nekā vīrieši. Septembra sākumā ļoti augsts satraukuma līmenis (10 baļļu skalā savu satraukumu vērtēja ar 9 vai 10) bija 13% aptaujāto sieviešu, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 8%, vidēji augsts satraukuma līmenis (10 baļļu skalā savu satraukumu vērtēja ar 7 vai 8) bija 26% sieviešu un 19% vīriešu, kamēr zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (10 baļļu skalā savu satraukumu vērtēja no 1 līdz 4) bija 33% sieviešu un 48% vīriešu.

Nelielas atšķirības iezīmējas arī pēc respondentu vecuma - kopumā Covid-19 izplatības saasinājumam biežāk mērķtiecīgi gatavojas gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem jaunajam pandēmijas uzliesmojumam gatavojas 31%, no 35 līdz 44 gadiem - 31%, no 45 līdz 54 gadiem - 41%, no 45 līdz 74 gadiem - 43%. Attiecīgi krīzei pastiprināti īpaši negatavojas 51% respondentu vecumā no18 līdz 24 gadiem, 61% - vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 60% - vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 55% - vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 48% - vecumā no 55 līdz 74 gadiem. Visās vecuma grupās konkrētu atbildi sniegt nevarēja 4% līdz 8% respondentu.

Interesanta aina atklājas pēc ģimenē lietotās sarunvalodas - latvieši biežāk snieguši atbildi, ka mērķtiecīgi gatavojas jaunajam Covid-19 izplatības vilnim, tai skaitā veic uzkrājumus, seko līdzi aktuālajai informācijai par Covid-19 situāciju, pastiprināti rūpējas par fizisko un mentālo veselību, mēģina izvairīties no pārmērīga stresa un tml. Latviešu vidū to dara 38%, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 31%. Attiecīgi jaunajam Covid-19 uzliesmojumam nekā īpaši negatavojas 55% latviešu (32% - drīzāk nē, 23% - nē) un 62% krievvalodīgo (43% - drīzāk nē, 19% - nē), bet konkrētu atbildi sniegt nevarēja 6% latviešu un 7% krievvalodīgo. Šajā aspektā novērojama pretēja situācija - latvieši par Covid-19 izplatību kopumā uztraucas mazāk, bet biežāk atbildējuši, ka mērķtiecīgi gatavojas jaunajam pandēmijas uzliesmojumam.

Eksperta komentārs

Psihoterapeits Andris Veselovskis skaidro, ka jebkādi pasākumi, kas palīdz uzkrāt finanšu resursus, enerģiju un pozitīvās emocijas, ir jāveicina, savukārt aktivitātes, kas šos resursus patērē, ir jāsamazina. Šajā saspringtajā periodā ieteicams atmest “perfektumu” - mēģināt nepārstrādāties, labāk neizdarīt ideāli, bet saglabāt enerģiju un optimismu.

Speciālista ieteikumi, sākoties jaunajam Covid-19 uzliesmojumam un ārkārtējai situācijai:

• Koncentrēties uz parastām ikdienas lietām un mēģināt tās izbaudīt - pastaigāties, pavadīt laiku ar ģimeni un bērniem.
• Pieņemt, ka būs jāpacieš neērtības un grūtības, bet tas uztrenēs un norūdīs. Ir normāli, ka ik pa brīdim ir grūtāki laiki. Nedomāt par to, kas šobrīd nav pieejams, bet gan priecāties par to, kas ir.
• Neizdedzināt sevi, pietaupīt resursus. Neprasīt vairāk no citiem.
• Censties neiestrēgt bailēs.
• Neiesaistīties bezgalīgās asiņainās cīņās par neskaitāmiem dažādiem viedokļiem. Tas patērē iekšējos resursus.
• Sabalansējiet aktivitātes - savs laiks darbam, atpūtai, attiecībām un hobijiem.
• Uzturiet labvēlīgu komunikāciju darbā, mājās un ar draugiem. Ir ļoti svarīgi nosargāt vai pavairot sociālās saites. Arī internetā atrodamās interešu grupas var palīdzēt. Izmantojiet visas iespējas socializēties, jo daudzi krīzes laikā cieš no izolācijas.
• Krīzes laikā ir jāpieņem nenoteiktība, lai varam adaptēties jauniem apstākļiem.