LIZDA: Valsts amatpersonu atalgojuma palielinājums radīs lielāku plaisu starp politiķiem un iedzīvotājiem
Valsts amatpersonu, tostarp Saeimas deputātu un ministru, atalgojuma palielinājums radīs lielāku plaisu starp politiķiem un iedzīvotājiem, aģentūrai LETA izteicās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, komentējot valdības lēmumu dot "zaļo gaismu" algu celšanai valsts pārvaldē.
Vanaga izpētījusi, ka līdz ar izmaiņām atalgojuma pieaugums dažai amatpersonai būs par 40% līdz 50%, kamēr skolotājiem paredzēts ikgadējs atalgojuma pieaugums līdz 5% apmērā. LIZDA ieskatā, "šāda drastiska atalgojuma palielināšana nav samērīga un godīga pret jebkurām citām profesijām, tostarp skolotājiem".
Pēc Vanagas vārdiem, "katrai profesijai ir sava garoza" jeb katrā profesijā ir sava sarežģītība, kas būtu jānovērtē atalgojumā. Lielāks pieaugums esot nepieciešams arī tāpēc, ka valstī vērojams cenu kāpums, piemēram, siltuma rēķinos un elektroenerģijai.
LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinetā ir atbalstīti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļaus virknei ierēdņu un politiķu palielināt algas.
Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums esot "pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā". Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaugot darbinieku mainība, un arvien grūtāk esot piesaistīt kvalificētus speciālistus.
Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.
Tāpat ar grozījumiem plānots ieviest arī citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus - trīs līmeņu algu skalu, samaksas piesaisti ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešanu īpaši pieprasītu jomu speciālistiem.
Likumprojekta anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā - 6,852 miljoni eiro.
Tostarp Valsts prezidenta kancelejai - 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro 2024.gadā, Saeimai - 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro 2024.gadā, Ministru kabinetam - 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504 eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai - 90 435 eiro 2023.gadā un 101 340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai - 392 747 eiro 2023.gadā un 426 451 eiro 2024.gadā.
Tāpat Tieslietu ministrijas apakšprogrammai "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" papildus indikatīvi būtu jāpiešķir 2,977 miljoni 2023.gadā un 3,137 miljoni eiro 2024.gadā, prokuratūrai - 1,435 miljoni eiro 2023.gadā un 1,508 miljoni eiro 2024.gadā, Valsts kontrolei - 36 680 eiro 2023.gadā un 57 098 eiro 2024.gadā, Tiesībsarga birojam - 38 337 eiro 2023.gadā un 41 833 eiro 2024.gadā, katras ministrijas centrālajam aparātam (parlamentārajam sekretāram) - 391 768 eiro 2023.gadā un 405 457 eiro 2024.gadā.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.
Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.
Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.
Trešdien pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem, skaidrojot likumprojekta nepieciešamību, norādīja, ka grozījumu būtība ir palielināt konkurenci un arī konkurētspēju valsts pārvaldē.