Eksperts stāsta, kāda ir Latvijas sabiedrības atbildība pandēmijā
Kā kopumā vērtējama Latvijas sabiedrības atbildība pandēmijā? Šis jautājums ir pētīts gan pavasarī, kad Covid-19 Latvijā ienāca pirmoreiz, gan arī rudenī, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kas šo pētījumu vada, zina stāstīt, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir saprotoša un ierobežojumus lielā mērā atbalstoša. Bet sabiedrības grupas atšķiras.
“Ir dažādi cilvēku tipi. Un ir neliels cilvēku daudzums, kuri ir aktīvi pret, - viņiem tas krīt uz nerviem. Un tad, protams, ka vienīgais, kas viņus motivē, ir tāda ļoti stingra stiba: atnāks policists, viņš paņems aiz rokas un liks. Un tad tas arī notiks,” pastāstīja Sedlenieks.
Ir arī pretējā nometne, kas ir stingri ievēro noteikumus.
“Un tad ir tādi, kas ir pa vidu. Viņiem bieži vien ir nepieciešams pozitīvs pamudinājums. (..) Šiem cilvēkiem bieži vien ir nepieciešams vai nu aizrādījums, vai vienkārši pamudinājumus, lūgums uzlikt to masku. Un tur nemaz nav jābūt vienmēr ar kaut kādām soda sankcijām. Mēs to pētnieku grupā saucam par spoguļa efektu,” pastāstīja Sedlenieks.
Pētnieki uzsver, ka derētu precīzākas norādes, ko drīkst un ko nedrīkst, kur iet un kur ne. Vides dizains šajos apstākļos būtu pat ļoti svarīgs. Sedlenieks norādīja uz sabiedrisko transportu: “Ja mēs pateiksim cilvēkiem: nesēdiet viens otram blakus. Tad viņi, visticamāk, tomēr sēdēs tāpēc, ka tā ir pieņemts. Savukārt, ja nav, kur apsēsties fiziski, tad pieņemt to, ka tas tiks ievērots, ir daudz lielāka iespēja.”
Būtisks būtu arī vienots informācijas tālrunis: “SPKC mājaslapā ir telefoni, un tur var piezvanīt un pajautāt par slimību. Bet cilvēkiem ir ļoti daudz un dažādi jautājumi. Neskaidrības gan par pabalstiem, gan par kaut kādām citām lietām.”