Šodien notiks kārtējā valdības un Krīzes vadības padomes kopsēde, kurā pārrunās aktuālo epidemioloģisko situāciju valstī. Valdībā plānots skatīt Ekonomikas ministrijas izstrādātos grozījumus Covid-19 skarto uzņēmumu atbalsta programmām, kuru mērķis ir skaidrāk noteikt to darbību.
Sēde attālinātā režīmā notiks plkst.13. Pēc tās plānota preses konference.
Sēdes laikā plānots uzklausīt Veselības ministrijas sagatavoto informāciju par aktuālo epidemioloģiskās drošības situāciju un veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un noslodzi, kā arī situāciju ģimenes ārstu praksēs un testēšanas kapacitāti.
Iekšlietu ministrija sniegs informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu kontroli, savukārt Aizsardzības ministrija informēs par individuālo aizsardzības līdzekļu un higiēnas masku iegādi un rezervēm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem pavēstīja, ka partneri nonākuši pie secinājuma, ka atbalsta programmas uzņēmējiem vēl nav iedarbināmas, jo trūkst saskaņojuma ar Eiropas Savienību (ES).
Tāpēc valdībā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pieteicis jautājumu, ar kuru "būtu jāpiekoriģē" minētās programmās, lai tās viegli un ātri varētu saskaņot un lai cilvēki varētu pieteikties, un "starta šāviens nebūtu neredzams vai pēkšņs".
Saeimas deputāts, partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atzina, ka Covid-19 kontekstā nedrīkst aizmirst arī par ekonomisko veselību.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka uzņēmēji ļoti pamatoti norāda uz to, ka trūkst izsmeļošas informācijas par to, kādus pasākumus valdība plāno ieviest viņu atbalstam, vienojoties, ka šāda informācija ir jāsniedz.
Bordāna ieskatā Vitenberga piedāvājums ir atbalstāms, tādējādi atbalsta pasākumu kontekstā varētu raudzīties ne tikai uz NACE klasifikācijām, bet arī saprast, ka "netieši vai pat tieši" tiek skartas visas nozares. Bordāns uzskata, ka jāraugās uz to, kā uzņēmējus atbalstīt, ja tos skārusi Covid-19 krīze, skatoties uz uzņēmumu apgrozījumu, darbaspēka situāciju, kā arī lūkojoties uz individuāliem gadījumiem.
Kariņš precizēja, ka patlaban atbalsta pasākumos paredzētas subsidētās darba vietas, kur uzņēmums turpina strādāt, bet valsts palīdz ar algām, bet otrs ir, ka uzņēmums praktiski nedarbojas un saņem dīkstāves pabalstu.
"Saprotu, ka ir jautājums, kā to padarīt par vienu pabalstu, sakārtot mijiedarbību, kur beidzas subsidētās darba vietas un sākas dīkstāves pabalsti," teica Kariņš.