Nosaka ierobežojumus baznīcu piepildījumam Covid-19 laikā

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Lai precīzāk noteiktu ierobežojumus, kas attiecināmi uz reliģiskās darbības īstenošanas vietām, valdība šodien lēma uz baznīcām attiecināt noteikumus par pieļaujamo telpu piepildījumu un platību uz vienu cilvēku.

Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka patlaban noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai minētie noteikumi nesatur nevienu normu, kas tieši noteiktu prasības, kas ir jāievēro, apmeklējot tādu publisku vietu kā reliģiskās darbības veikšanas vieta - baznīca, dievnams u.c., kas ministrijas ieskatā rada zināmu apjukumu un neizpratni.

Līdz ar to ir svarīgi noregulēt tās prasības, kas ir attiecināmas uz reliģiskās darbības veikšanas vietām, lai nepārprotami nostiprinātu to, ka arī reliģiskās darbības veikšanas vietas ir publiskās vietas, uz kurām ir attiecināmi visi noteikumi par sociālo distancēšanos, bet kurām netiek noteikts konkrēts cilvēku skaita ierobežojums, jo šajās vietās var būt aktīva cilvēku plūsma. Attiecīgi rosināts noteikt, ka šajā gadījumā telpās ir jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri uz cilvēku, lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem ievērot divu metru distanci.

Papildu minētajam, līdzīgi kā kultūrvietās, arī uz reliģiskās darbības veikšanas vietām (baznīcām) būtu attiecināms nosacījums par to, ka cilvēku piepildījums nedrīkst pārsniegt 50%, lai novērstu cilvēku drūzmēšanās riskus, piemēram, pie ieejām.

Savukārt saskaņā ar Satversmes 99.pantā nostiprināto cilvēka pamattiesību apjomu, kas sevī ietver reliģijas brīvības tiesības, kā arī apzinoties, reliģisko organizāciju darbības specifiku, dievkalpojums, ko garīgais un kalpojošais personāls notur savu pienākumu ietvaros, bet nepulcina uz to draudzi, nav uzskatāms par pasākumu šo noteikumu izpratnē. Noteikumi jau tagad paredz, ka garīgajam un kalpojošajam personālam, noturot dievkalpojumu savu pienākumu ietvaros, mutes un deguna aizsegs nav obligāti jālieto, tādēļ, ka viņi ir pielīdzināmi darba kolektīvam, kas pilda savus darba pienākumus.

Par pasākumu (turklāt privātu) uzskata tādas organizētas darbības kā laulību ceremonijas, bēres, kristības, uz kuriem attiecas visi noteikumos paredzētie nosacījumi, tai skaitā cilvēku skaita ierobežojumi un iespēja pasākumā atrasties bez mutes un deguna aizsega, norāda VM. Tāpat arī jebkādas darbības reliģiskās darbības veikšanas vietās, kuras nav publiski pieejamas, ir uzskatāmas par privātajiem pasākumiem.

Tādējādi noteikumi papildināti ar regulējumu, skaidri nosakot prasības reliģiskās darbības veikšanas vietām, kas ir publiskas un brīvi pieejamas apmeklētājiem.

Turklāt, kā uzsver VM, vērā ņemams ir tas, ka 50% piepildījums tiek noteikts, lai ierobežotu cilvēku skaitu, kas pulcējas vienā vietā, ņemot vērā ne tikai telpu platību, bet vietas infrastruktūru kopumā - ieejas, izejas, tualetes un tamlīdzīgi. Savukārt trīs kvadrātmetri ir minimālā platība telpai, kurā cilvēki vienlaicīgi uzturas, lai garantētu iespēju cilvēkiem ievērot divu metru distanci. Līdz ar to arī reliģiskās darbības vietās ir jāievēro abi nosacījumi, skaidro ministrijā.

Lai nodrošinātu sabiedrības un apmeklētāju informēšanu, reliģiskās organizācijām jānodrošina publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties reliģiskās darbības veikšanas vietā.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.