Latvijas Neredzīgo biedrība būtu gatava uzņemties 1.grupas redzes invalīdu nodrošināšanu ar asistentiem, ja 15% no pakalpojumam paredzētās summas varētu lietot administratīvajiem izdevumiem, aģentūru LETA informēja Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs Egons Zariņš.
Pretējā gadījumā šo uzdevumu biedrība neesot gatava uzņemties, informēja tās valdes priekšsēdētājs.
Labklājības ministrija norāda, ka tā arī ir sagatavojusi savu redzējumu par to, kā nodrošināt asistentu pakalpojumus redzes invalīdiem no nākamā gada, taču pagaidām tos neatklāj, norādot, ka vispirms to prezentēs Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, pārrunājot asistenta pakalpojumu nodrošināšanu personām ar 1.grupas redzes invaliditāti, aicināja Labklājības ministriju izvērtēt iespējas šī pakalpojuma administrēšanu deleģēt Latvijas Neredzīgo biedrībai.
Tāpat komisija rosināja asistenta darba samaksai nepieciešamo finansējumu rast, piesaistot Nodarbinātības valsts aģentūras programmās paredzētos Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.
Kā ziņots, Saeimas pieņemtais Invaliditātes likums paredz, ka no 2011.gada 1.janvāra pirmās grupas invalīdiem pienākas asistenta pakalpojumi.
Labklājības ministrijas pārstāvji informēja, ka asistentiem paredzētā samaksa ir 1,20 lati par vienu stundu un kopumā nākamajā gadā šī pakalpojuma nodrošināšanai būtu nepieciešami 657 000 latu. Asistenta pakalpojumam kopumā varētu pieteikties vairāk nekā 700 cilvēku ar 1.grupas redzes invaliditāti. Plānots, ka persona ar redzes invaliditāti pati varēs izvēlēties savu asistentu un tas varēs būt arī ģimenes loceklis. Ministrija iecerējusi, ka asistenta pakalpojumi prioritāri tikts nodrošināti personām, kuras strādā vai mācās.
Par šo pakalpojumu interese ir liela un tas būtiski atvieglotu personu ar redzes invaliditāti ikdienu, pauda ministrijas pārstāvji.