Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieku sarīkotā skandāla Vides ministrija zināmā mērā piekāpusies. Pārdalīt funkcijas starp Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu solīts, konstruktīvi par to vienojoties. Atvēlētais termiņš gan tāpat ir ļoti īss.
Valdības jau gadiem ilgi nespēj samazināt ļoti mazo un mazo iestāžu skaitu valsts pārvaldē. Nedz Valsts vides dienests, nedz arī Dabas aizsardzības pārvalde nav mazas iestādes, kas būtu pirmajās rindās uz reorganizāciju. To funkcijas atšķiras, tomēr tieši šīs iestādes skar pārmaiņas.
Darbiniekus biedē atlaišana
Ministrija vēlas, lai svarīgākās Dabas aizsardzības pārvaldes funkcijas: īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontrole, kā arī atļauju izsniegšana, anulēšana un atzinumu sniegšana dabas aizsardzības jomā tiktu nodota Valsts vides dienestam.
Dabas aizsardzības pārvalde tādējādi saglabātu tikai dekoratīvu vides izglītības funkciju, bez ekspertu klātbūtnes, jo eksperti ar visu algu fondu pārceļotu uz Valsts vides dienestu. Darbinieki, protams, ir satraukti par iespējamo atlaišanu un reorganizācijas aizsegā sarīkotu iestādes likvidāciju. Arī to, ka dabas aizsardzība valstī tiks atstāta novārtā. Šīs aizdomas jo īpaši pastiprināja valsts sekretāra rīkojums piecu dienu laikā apzināt resursus, kas nododami Valsts vides dienestam. Pārvalde to arī dara - apzina, bet, kāpēc tāda steiga, nevienam nav saprotams. Un nevar taču saskaitīt resursus, ja nav vienošanās par nododamajām funkcijām. Vienīgā funkcija, kas abās iestādēs patiešām pārklājas, ir maluzvejnieku un malumakšķernieku tramdīšana. To Dabas aizsardzības pārvalde labprāt nodos Valsts vides dienestam, savukārt pretim ņems zaudējumu aprēķināšanu par sugām un biotopiem nodarīto kaitējumu. Tas ir loģiski, jo dabas sargāšana ir Dabas aizsardzības pārvaldes funkcija.
Pamana «radušos situāciju»
Pēc tam, kad reorganizējamā Dabas aizsardzības pārvalde sarīkoja publisku traci, ministrija zināmā mērā piekāpās. Pagājušās nedēļas nogalē pārvaldei bija iespējas tikties ar atslēgas personām no ministrijas puses - valsts sekretāra vietniecēm Elitu Turku, Aldu Ozolu un Dabas aizsardzības departamenta direktori Daigu Vilkasti. Kā vēlāk skaidrots publiskā paziņojumā, «lai apspriestu reorganizācijas gaitu, radušos situāciju un rastu kopsaucējus turpmākā procesa konstruktīvai tālākajai virzībai». No ministrijas puses tas jau ir daudz - atzīt, ka ir «izveidojusies situācija». Dabas aizsardzības pārvaldei arī atļauts sagatavot argumentus un pamatot, kādēļ daba jāaizsargā:
«Tikšanās laikā panākta vienošanās, ka Dabas aizsardzības pārvalde līdz 15.
aprīlim veiks savu esošo funkciju un uzdevumu detalizētu izvērtējumu, sniedzot priekšlikumus par tām funkcijām vai to daļām, kas būtu nododamas Valsts vides dienestam, vienlaikus vēršot uzmanību uz iespējamajiem riskiem un ieteikumiem. Šādu pašu uzdevumu - no VVD uz DAP nododamās funkcijas un uzdevumi - noteiktajā termiņā īstenos Valsts vides dienests, lai iestādes, savstarpēji sadarbojoties, varētu izstrādāt vienotu piedāvājumu par vides un dabas aizsardzības jomu efektivizēšanu, novēršot savstarpējo birokrātiju.»
Dabas muzeju saglabās
Zīmīgi, ka Valsts vides dienests līdz šim nav iesaistījies publiskās vārdu kaujās ar ministriju, un arī tagad to darīt negrasās. Kā paskaidro preses dienests: «Pašlaik VARAM konkrēti lēmumi nav pieņemti, ja tādi tiks pieņemti, VVD tos izpildīs, un tad arī sniegsim plašāku komentāru.»
Lai arī Dabas aizsardzības pārvalde sekotu šim piemēram, ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, kurā solās darbiniekus neatlaist: «VARAM apzinās, ka dabas aizsardzības eksperti un speciālisti ar savām zināšanām un pieredzi ir būtisks resurss dabas aizsardzības funkciju īstenošanai. Veicot funkciju pārdali starp iestādēm, netiek plānots samazināt šo darbinieku skaitu, taču atsevišķiem darbiniekiem mainīsies darba pienākumi.»
Turpat ministrija skaidro, ka reorganizācijas mērķis ir stiprināt dabas aizsardzības un izglītības funkciju un novērst gadījumus, kad iestāžu atbildības dublējas, kā arī veidot priekšnosacījumus, lai iestādes var veikt kopīgus iepirkumus un izmantot tehniskos resursus. Būtiska vēsts, ka šīs stiprināšanas rezultātā Dabas muzejs Rīgā tiks saglabāts un tāpat arī pārējā dabas izglītības infrastruktūra.