No otrdienas Latvija slēdz savas robežas; aizliedz visus publiskos pasākumus

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šī gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, sestdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kustība ar privātajām automašīnām joprojām būs iespējama.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) papildināja, ka šie pasažieru pārvadājumi tiek pārtraukti no otrdienas, 17.marta, plkst.00.00. Visi pasažieru pārvadātāji par šo ir informēti un veiks visus pasākumus, lai pārvadājumus līdz otrdienai pārtrauktu.

Linkaits teica, ka ceļošanas iespējas Eiropā un pasaulē kļūst mazākas, un latviešiem, kuri pašreiz atrodas ārvalstīs, pašiem ir jāizvērtē iespējas nokļūt atpakaļ Latvijā. Viņš piebilda, ka latviešiem, kuri ir ārzemēs, ir iespēja pārreģistrēt lidojuma biļetes, bet, lai to darītu ir jāvēršas pie konkrētā pārvadātāja. Ja šādu iespēju nav, tas rada riskus palikt.

Uz aģentūras LETA jautājumu, vai jau ir aplēses, kādu ietekmi uz ekonomiku atstās aviosatiksmes slēgšana, Linkaits atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka pašreiz tiek runāts par iedzīvotāju veselības glābšanu, un par ekonomisko ietekmi varēs domāt vēlāk.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), noslēdzoties vairākas stundas ilgušajai sēdei, sacīja, ka politiķi rūpīgi seko Covid-19 izplatībai un notikumiem Eiropā un pasaulē. "Šodien sanācām kopā, lai nedaudz pastiprinātu sabiedrības aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis ir palielināt sociālo distancēšanos, lai samazinātu iespējamību cilvēkiem saslimt," teica politiķis.

Kariņš pateicās iedzīvotājiem, kuri atbildīgi izturas pret nosacījumiem.

Komentējot ieviešamos ceļojumu ierobežojumus, premjers mudināja Latvijas iedzīvotājus līdz ierobežojumu stāšanās spēkā brīdim rast iespēju atgriezties, jo vēlāk cilvēki varētu sastapties ar grūtībām.

"Cilvēkiem divu dienu laikā būtu jāatrod ceļš mājās. Ja tāds neatrodas, tad, iespējams, būs jāgaida valstī, kurā viņš ir nonācis," sacīja premjers.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā valdības lēmumā skaidrots, ka ar 17.martu atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar speciāliem valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Valdība gan atļāva satiksmes ministram izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu izpildi. Satiksmes ministrs lēmumu var pieņemt pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas.

Valdības lēmumā teikts, ka ar 17.martu aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas robežšķērsošanas vietās, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Arī šajā gadījumā iekšlietu ministram un ārlietu ministram atļauts izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos.

ES sauszemes ārējā robeža ir Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robeža. Savukārt ostā vai lidostā ārējā robeža ir ar jebkuru valsti ārpus ES.

Jau ziņots, ka arī citas Eiropas valstis ir slēgušas savas robežas ārvalstniekiem vai grasās to darīt, kā izņēmumu nosakot kravu pārvadājumus. Piemēram, tā nolēmušas rīkoties arī Lietuva un Polija.

Tāpat vēstīts, ka piektdien visā Latvijā spēkā stājas plaši ierobežojumi, kas saistīti ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Ārkārtējā situācija valstī izsludināta saistībā ar Covid-19 izplatību un būs spēkā līdz 14.aprīlim ar mērķi ierobežot infekcijas izplatību. Tostarp ir aizliegta tādu publisku pasākumu rīkošana, kuru apmeklētāju skaits pārsniedz 200, kā arī mācības lielākā daļā izglītības iestāžu jāorganizē attālināti.

Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē šodien pieņemts lēmums arī valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā sporta, izklaides, kultūras un citām atpūtas vietām darbu beigt līdz plkst.23.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka turpmāk ir jāatceļ un jāaizliedz neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegt sapulces, gājienus, piketus un reliģiskās darbības veikšanu pulcējoties.

Tāpat valdība lēma ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus.

Savukārt kultūras, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darba laiks ārkārtējās situācijas periodā drīkst būt ne ilgāks kā līdz plkst.23.

Kariņš skaidroja, ka valsts institūciju mērķis ir pasargāt sabiedrību, paļaujoties uz cilvēku pašu atbildību un veselo saprātu, kā arī galējos gadījumos arī uz Krimināllikumā noteikto.

Iepriekš valdība jau noteica, ka, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, aizliegts līdz 14.aprīlim rīkot pasākumus, kuros pulcējas vairāk nekā 200 cilvēku

Piektdien Rīgas pašvaldības pagaidu administrācija bija pieņēmusi lēmumu, ka ārkārtas situācijas laikā Rīgā aizliegti visi publiskie pasākumi ārpus telpām neatkarīgi no dalībnieku skaita, tajā skaitā nevarēs notiks arī sapulces, gājieni un piketi.