Valsts policija izsludinājusi pieteikšanos uz priekšnieka amatu – tiek meklēts majors, pulkvežleitnants, pulkvedis vai ģenerālis, kas strādājis vai strādā policijā un ir gatavs ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu runāt, būdams pieslēgts poligrāfa aparātam. Juristu aprindās prognozē, ka tie varētu būt Valters Mūrnieks, Juris Šulte un Andrejs Grišins.
Šī ir visai neparasta prasība, jo poligrāfu, ko tautas valodā mēdz dēvēt par melu detektoru, tradicionāli izmanto kriminālprocesuālos nolūkos, piemēram, bandītu vai liecinieku nopratināšanā, un arī civiliem mērķiem - piemēram, lai pārliecinātos par lauleņa uzticību. Kā darba intervijas metodi poligrāfu lieto vienīgi specdienesti, atlasot vai virzot uz paaugstinājumu savus darbiniekus. Taču politiski virzīta augsta amatpersona pie šī aparāta vadiem un sastāvdaļām tiks slēgta pirmoreiz.
Nevienā normatīvā aktā šāda prasība nav ierakstīta. Ministru kabineta noteikumi Valsts policijas nolikums paredz šādu priekšnieka iecelšanas kārtību: «Valsts policijas priekšnieku pēc iekšlietu ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Valsts policijas priekšnieku izraugās no policijas vecākā komandējošā sastāva personu vidus, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un kuru darba stāžs vadošos amatos policijā nav mazāks par pieciem gadiem.»
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens šo kārtību ir ievērojami modificējis. Viņa vadībā izveidota īpaša atlases komisija, kas piemērotāko kandidātu noskaidros sadarbībā ar personāla atlases kompāniju. Konkurss noritēs vairākās kārtās, un saskaņā ar nolikumu - katrā tiks īpaši vērtēta kandidātu reputācija. Tikai tad, ja visi komisijas locekļi to būs atzinuši par nevainojamu, kandidāts tiks virzīts tālāk. Komisiju vadīs Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, komisijas vadītāja vietniece būs Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole. Komisijas locekļi būs iekšlietu resora, drošības iestāžu un Ģenerālprokuratūras vadošās amatpersonas.
Savukārt kā novērotāji bez balsstiesībām pieaicināti policijas arodorganizāciju pārstāvji, kā arī biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna.
Kas jums tur ofšoros?
Nolikumā tas formulēts šādi: «Iekšlietu ministram pirms lēmuma pieņemšanas par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā ir tiesības uzaicināt komisijas iecelto (-s) kandidātu uz individuālu sarunu. (..)
Pirms lēmuma pieņemšanas par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā pēc iekšlietu ministra ierosinājuma sekretariāts nodrošina kandidātu nosūtīšanu kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa pārbaudes veikšanai, lai pārbaudītu, vai attiecībā uz komisijas ieteikto kandidātu (-iem) nav konstatējami apstākļi, kas var radīt risku attiecībā uz amata pienākumu izpildi. Kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa pārbaudes kārtību un pārbaudāmo jautājumu loku nosaka iekšlietu ministrs, saskaņojot to ar pārbaudes veicēju.
Kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa pārbaudē saņemtās atbildes pieejamas tikai iekšlietu ministram pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Tā izdomājis Sandis Ģirģens.»
Interesentiem pieteikumi šai procedūrai, kas varbūt vainagosies ar Valsts policijas priekšnieka amata iegūšanu, iesniedzami līdz 9. aprīlim. Pie kādiem jautājumiem tiks mērīts viņu pulss, asinsspiediens, elpošanas ritms un dziļums, sviedru izdalīšanās un citi bioloģiskie parametri - nav zināms. Ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide aģentūrai LETA skaidro, ka jautājumi vēl neesot sagatavoti, taču intervijā telekompānijai TV3 pats ministrs kā piemēru ieskicēja, ka šādā ekspertīzē varētu uzdot jautājumus par finansējumu ofšoros un to, vai ģimenes locekļi ir ieinteresēti iepirkumos.
Kļūdiņa konkursa nolikumā
Juristu un iekšlietu aprindās par politiķa Sanda Ģirģena izvēlēto kandidātu atlases metodi nav sajūsmā. Ne tāpēc, ka baidītos no dramatiskas atmaskošanas un apkaunojuma. Poligrāfs, lai arī tiek izmantots kā patiesības noskaidrošanas palīglīdzeklis, joprojām nav tik pilnīga iekārta, lai dēvētu to par melu detektoru. Neatkarīgajai to paskaidro Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka: «Ministrs ar šo ideju acīmredzot domājis kaut ko labu, kas palīdzētu atlasē, bet aiz nezināšanas sācis runāt lietas, kas speciālistu lokā izraisa smaidu.» Jā, ASV un Krievijā pašlaik tiekot strādāts pie principiāli jaunas tehnoloģijas, kas, pamatojoties uz smadzeņu izpēti, varēs vizualizēt pētāmā indivīda atmiņas. Padarīt tās aplūkojamas. Taču Latvijā tādas iekārtas nav, un poligrāfs ar tā bioloģiskajiem mērījumiem ir un paliek tikai palīglīdzeklis, kas negarantē simtprocentīgu ticamību, turklāt ir apmānāms. Tātad, ja kāds prasmīgs nelietis grasītos ielavīties Valsts policijas priekšnieka postenī, noklusējot par ofšoros noslēptajām bagātībām vai vienkārši - personisku nepatiku par Sanda Ģirģena pārstāvēto partiju KPV LV, viņam būtu lielas iespējas šādi pārbaudi izturēt.
Maz gan ticams, ka uz svarīgo amatu pieteiksies nelieši. Rihards Bunka, kurš citastarp arī pats teorētiski atbilst konkursa atlases kritērijiem, prognozē, ka finiša taisnē būs trīs konkurenti: Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks un pašreizējais Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, kā arī Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks. Lai gan pēdējais kandidāts ir arī konkursa komisijā, viņš var piedalīties, ja vien atbilst kritērijiem un pats par sevi nebalso. Interešu konflikts netikšot pieļauts.
Tā Neatkarīgajai skaidro ministra padomniece Beata Jonite.
Attiecībā uz Mūrnieka ambīcijām pārņemt policijas vadību savās rokās tiek mēļots jau ilgāku laiku, un šajā kontekstā zīmīga kļūda ieviesusies konkursa nolikumā. Pielikuma tabulā ar prezentācijas prasmes rīcības rādītājiem Valsts policijas abreviatūras VP vietā tur ierakstīts vārds Birojs. 0 punkti, ja kandidāts «nespēj publiski definēt Biroja stratēģiskos mērķus un raksturot tās attīstības vīziju.(..)».
