No 20.marta "Pirmajā Baltijas kanālā" pārtrauks rādīt vairākus Latvijā veidotus raidījumus
Mediju grupa "Baltijas Mediju alianse" sarunu ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) par apraides licences nosacījumiem turpinās pēc padomes oficiālajiem pieprasījumiem, teica "Baltijas Mediju alianses" grupas mārketinga vadītāja Sindija Frīdenberga.
Viņa norādīja, ka "Baltijas Mediju alianse" ir iepazinusies ar NEPLP publisko komentāru attiecībā uz mediju grupai piederošā "Pirmā Baltijas kanāla" (PBK) lēmumu par ziņu ražošanas apturēšanu. Frīdenberga skaidroja, ka pēc NEPLP paustā viedokļa nekāda tālāka rīcība no "Pirmā Baltijas kanāla" puses nesekos.
"Attiecīgi šo jautājumu tālāk publiski mēs neiztirzāsim, bet gan atbildēsim uz NEPLP oficiālajiem pieprasījumiem attiecībā uz licences nosacījumiem, ja tādi būs," viņa teica.
LETA jau ziņoja, ka "Baltijas Mediju alianse" no 20.marta nolēmusi pārtraukt vietējā satura ražošanu, tādējādi pārtraucot vairāku raidījumu veidošanu PBK.
Uzņēmums aģentūru LETA informēja, ka "līdz ar nesamērīgo ekonomisko spiedienu no valsts un tiesībsargājošo institūciju puses pret mediju grupas uzņēmumiem," tai skaitā, trešo lielāko komerctelevīzijas kanālu Latvijā - PBK, mediju grupas vadība no 20.marta ir spiesta pārtraukt vietējā satura ražošanu, ieskaitot ikdienas ziņu raidījumu "Latvijas laiks". Tāpat ēterā vairs nebūs pieejami arī citi Latvijā veidotie autorraidījumi, kā "Aiz kadra" un "Piecas kapeikas", kā arī "Igaunijas ziņas".
Reaģējot uz "Baltijas Mediju alianses" rīcību, NEPLP norādīja, ka PBK veidotājam un tā īpašniekiem ir jānodrošina programmai izsniegtajā apraides atļaujā noteiktais Latvijas ziņu apjoms.
NEPLP uzsver, ka PBK izsniegtajā apraides atļaujā ir norādīts minimālais ziņu pārraižu daudzums, kas jānodrošina vismaz 5% apjomā no kopējā raidlaika jeb vairāk nekā astoņas stundas nedēļā.
"Ir svarīgi, lai PBK skatītājiem tiek nodrošināts apraides atļaujā paredzētais Latvijā radītu ziņu apjoms, pretējā gadījumā NEPLP vajadzēs rīkoties likumā paredzētajā kārtībā," skaidro NEPLP loceklis Patriks Grīva.
Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš norāda, ka programmas, kas neievēro darbības pamatnosacījumos rakstīto, var tikt sodītas un atsevišķos gadījumos arī slēgtas.
NEPLP arī atgādina, ka ir uzsākta PBK patiesā labuma guvēju pārbaudes procedūra, kas joprojām turpinās. Savukārt Valsts drošības dienests pērn sāka kriminālprocesu par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu, ko izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.
Jau ziņots, ka "Pirmais Baltijas kanāls" reģistrēts 2002.gadā, un tā pamatkapitāls ir 49 980 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā bija 2,87 miljoni eiro un peļņa - 648 062 eiro. "Pirmā Baltijas kanāla" vienīgais īpašnieks ir "Baltijas Mediju alianse", kas reģistrēta 2007.gadā un kuras pamatkapitāls ir 3,58 miljoni eiro. Tās apgrozījums 2018.gadā bija 13,765 miljoni eiro, bet peļņa - 3,188 miljoni eiro.
Latvijas valstspiederīgajam Oļegam Solodovam pieder 50% uzņēmuma kapitāla daļu, bet otri 50% pieder Krievijas valstspiederīgajam Aleksejam Pļasunovam. Solodovs ir "Baltijas mediju alianses" valdes priekšsēdētājs kopš tās dibināšanas 2007.gadā. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Pļasunovs.
"Baltijas Mediju alianse" ietilpst PBK, reklāmas aģentūras "Pirmais Baltijas muzikālais kanāls" un "Baltijas mediju reklāma", reklāmas un mediju aģentūra "Ren TV Baltic", televīzijas kanālu izplatītājs "Tem LV" un izdevniecības nams "Print Media", kā arī laikraksti "MK Latvija" un "MK Estoņija" un to interneta versijas. Kopumā "Baltijas mediju aliansē" ietilpst 25 televīzijas kanāli Baltijā. Uzņēmums producē vietējās televīzijas ziņas Latvijā un Igaunijā.