Ko par šīs ziemas laikapstākļiem pasaka Rīgas kanālā mītošais bebrs?

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis pagaidām īstu, baltu, aukstu un sniegputeņa sadzītām kupenām pārpilnu ziemu nesola. Ja Rīgas kanāla bebrs prastu runāt, viņš, ziemai vēl nesākoties, būtu pateicis to pašu – šogad ziema būs pavasarīga.

Par šā gada dzīvnieku Latvijā izvēlēts Eirāzijas bebrs, kas ir lielākais grauzējs Latvijā. Gada dzīvnieka nominēšanā piedalījās arī Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza uzraugs Mārtiņš Zilgalvis. Viņš pieskata Rīgas kanāla bebru saimi jau piecus gadus un atzīst, ka tāds laika periods bebru uzvedības vērošanā nieks vien ir. Mārtiņš konstatējis, ka Rīgas bebru uzvedību ir grūti prognozēt. Uzvedība atšķiras gadu no gada.

Rīgas kanālā dzīvo tikai viena bebru saime, un tā būs arī turpmāk. Dzeltenzobjiem neļaus nekontrolēti ieviesties.

Lai bebra kungs, bebra kundze un viņu atvase neasinātu zobus, kur pagadās, viņi tiek piebaroti. Tāpēc Mārtiņš nosmej, ka vēl krietni pirms astronomiskā gadalaika - ziemas - iestāšanās bebru uzvedība liecinājusi, ka kanāls neaizsals, aukstas ziemas nebūs. Mārtiņa sagādātos žagarus bebri likuši mierā, nav stiepuši uz savu migu. Tātad nav gatavojušies krasai temperatūras maiņai. Tagad bebri žagaru kaudzi esot papluinījuši.

Pagaidām bebru ģimene uzvedas pieklājīgi, bet pērn nograuza ceriņu plantāciju, kaut arī tika piebaroti.

Rīgas bebru saimes lielums precīzi nav zināms, bet vidēji ģimenē esot 4,6 indivīdi. Rīgas bebri, iespējams, ir tikai trīs: tētis, mamma un atvase. Divgadnieki vēl paliekot ģimenē, bet vecākus īpatņus bebru paps un mamma patriec no ģimenes - lai meklē mājvietu citur. Mārtiņš noteic, ka bebru uzskaitei palīdzēs viņu pašu kautiņos gūtie marķējumi. Kad bebrs aizsargājas, tas izmanto asti. Skrāpējumi un švīkas ļauj konstatēt, kurš bebrs ir ticis ieraudzīts, lai nepieskaitītu to vēlreiz.

Ziņu aģentūra LETA vēsta: Eirāzijas bebrs, kura latīniskais nosaukums ir Castor fibe, ir viena no diskusijas raisošākajām Latvijas zīdītāju sugām. No vienas puses, bebrs ir nekaitīgs radījums, kas dzīvo ūdenī un labprāt izvairās no cilvēkiem. No otras puses, iekārtojot savu dzīves vidi, tas nereti rada sarežģījumus un zaudējumus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Bebru populācija Latvijā ir stabila, un tie iekļauti nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā.

***

EIRĀZIJAS BEBRA CV

• Latvijā bebrus sāka ieviest 1927. gadā, kad no Norvēģijas ievestos divus bebru pārus izlaida Irbes pietekā Stendē.

• Pagājušā gadsimta 60. gados bebri strauji ieceļoja no Baltkrievijas un Lietuvas.

• Bebra raksturīgākā pazīme ir zobi, kas aug visu mūžu un graužot pašuzasinās. Sakļaujot šķeltās lūpas aiz priekšzobiem, bebrs var grauzt arī zem ūdens. Bebra priekšzobus klāj cietas emaljas kārta, tie dilst lēnāk par pārējiem.

• Resnākais konstatētais bebru nograuztais koks grauzumvietā pārsniedzis

1 m diametrā. Divi bebri, graužot uz maiņām, četru stundu laikā nogāza 25 cm resnu apsi.

• Bebri ir aktīvi galvenokārt naktīs.

• Bebri dzīvo upēs, strautos, grāvjos, kanālos, vecupēs, ezeros, muklājos.

Bet urbānie bebri mitinās pat pilsētu centrā.

• Bebri būvē sarežģītus dambjus, mājas un kanālus. Viena bebru kolonija nereti uztur vairākus dambjus. Bebru mājiņa var slieties 1-3 m virs ūdens, tai ir vairākas izejas.

• Bebram ienirstot, tā nāsis un ausis noslēdzas. Zem ūdens grauzējs paliek 4-5 minūtes, dažreiz ienirst uz 15 minūtēm.

• Bebrs ēd augus, lapu kokus, zarus, lapas, saknes. Zivis un ozolus neēd!

• Monogāmi dzīvnieki, mātīte ģimenē ir dominējošā.

• Bebra vidējais dzīves ilgums savvaļā - 10 gadu.

• Svars - vidēji 18 kg, bet lielākais reģistrētais īpatnis svēris 31,7 kg.

• Mūsdienās bebra specifisko dziedzeri izmanto parfimērijā un cigarešu ražošanā.

Avots: Rīgas Zooloģiskais dārzs



 

Abonē