Mediķu arodbiedrībai pretenzijas par valdības plāniem pārskatīt atalgojuma sistēmu

© Dāvis Ūlands/F64

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) "vienpersoniski bez loģiska pamatojuma" ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē, tā uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA).

Arodbiedrības pārstāve Inga Rudzīte aģentūrai LETA skaidroja, ka LVSADA aizvadītā gada pēdējās dienās saņēmusi no Veselības ministrijas uzaicinājumu deleģēt pārstāvi domnīcā, kas ietvers piedalīšanos iknedēļas darbnīcās četru stundu garumā, lai strādātu pie ārstniecības personu atalgojuma modeļa prototipa.

Pēc viņas teiktā, domnīcas darba organizāciju paredzēts uzticēt Valsts kancelejas ekspertiem, kuri darbosies ka inovācijas metožu pārvaldītāji un eksperti atalgojuma sistēmu veidošanā.

"LVSADA likās dīvaini, ka nepieciešamība pēc šādas domnīcas ar inovācijas metožu pārvaldītājiem iepriekš nav pārrunāta ne Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, nedz arī Veselības nozares stratēģiskajā padom," norādīja Rudzīte.

Tāpat LVSADA ieskatā neesot skaidrs, kādi ir līdzšinējās darba samaksas sistēmas trūkumi, kas būtu jānovērš.

"Šāda valdības rīcība ir neprofesionāla un nepieņemama. Ir skaidri redzams, ka bez reāla pamatojuma tiek vienpersoniski veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas - likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu nozarē nepildīšanas," uzskata arodbiedrība.

Laikrakstam "Diena" LVSADA vadītājs Valdis Keris paudis pārliecību, ka pašreizējā sistēma, kurā ir noteikta gan atalgojuma zemākā likme, gan augstākā un kurā ir dažādas piemaksas, strādā ļoti labi un vienīgais, kas nepieciešams, - ik gadu zemāko likmi paaugstināt par 20%, kā noteikts Veselības aprūpes finansēšanas likumā.

Tikmēr Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes profesors Ģirts Briģis uzsvēruši, ka pašreizējā mediķu atalgojuma sistēma ir necaurskatāma un principiāli nepareizi veidota.

Kā uzskata eksperti, vispirms jau nepareizi ir tas, ka mediķu atalgojums ir tik ļoti atšķirīgs pat vienas slimnīcas ietvaros, turklāt neadekvāti lielu īpatsvaru darba samaksā ieņem dažādas piemaksas, kuras katra slimnīca maksā pēc saviem ieskatiem.

Pirmā domnīca par šo jautājumu gaidāma 10.janvārī.

Kā vēstīts, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei (AP) līdz nākamā gada 31.janvārim sagatavot jaunu ārstniecības personu darba samaksas modeli, tādējādi ieviešot caurskatāmu un vienotu nozarē strādājošo atalgojumu sistēmu un novēršot tajā iespējamās netaisnības.

Kariņš iepriekš norādījis, ka, izprotot situāciju veselības aprūpes nozarē, valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie papildu finansējuma piešķiršanas nozarei, strādājot pie 2021. un 2022.gada budžetiem.

"Taču veselības aprūpes sistēmā ir veicami konkrēti uzlabojumi jau šobrīd, kas neprasa papildu ieguldījumus, bet padarītu to caurspīdīgāku, efektīvāku un pieejamāku. (..)," pauda Kariņš.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais