GADA NOTIKUMI. Pašvaldībās Pūces kara gads

 
©F64

Liels ir labs, mazs ir slikts – ar šādu devīzi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce devies pārzīmēt Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. Nākamajām vēlēšanām 2021. gadā jānotiek jaunajās robežās – samazinot pašvaldību skaitu no 119 uz 39. Pašvaldībām 2019. gads pagājis nemitīgās cīņās ar ministru.

Ne visas mazas pašvaldības vēlas kādam pievienoties. Ne visas vēlas pievienoties tām, ko par labāko uzskata ministrs Pūce. Ne visas likvidējamās pilsētas vēlas likvidēties. Attiecīgi katra liek lietā savu politisko ietekmi - draud ar Satversmes tiesu vai izmanto politiskos sakarus. Izplata paziņojumus un rīko tautas sapulces un nobalsošanas. Tāpēc Liepāja tomēr būs pilsēta, bet Ventspils nebūs. Gada nogales notikumi ar Ventspils pakļaušanu sankciju režīmam liek domāt, ka daļa politiķu Ventspils nosaukumu labprāt vispār no kartes izsvītrotu. Administratīvi teritoriālās reformas gaitā līdzīgas sajūtas radušās arī daudzām citām vietvarām.

Latvijas Pašvaldību savienības galvenais pārmetums nozares ministram, ka viņš «vērienīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas valsts vēsturē» īstenojis formāli. Triecientempā izskrējis cauri visai valstij, malis savu maļamo, taču ne ar vienu nav apspriedies pēc būtības. Tāpēc organizācija nosūdzējusi viņu Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertiem - ka, «īstenojot reformu šādā veidā, pastāv pamatotas bažas, ka vairākas pilsētas zaudēs iespēju attīstīties, savukārt daudzi esošie novadi kļūs par nomalēm, kas pasliktinās vietējo iedzīvotāju situāciju un sekmēs iedzīvotāju skaita samazināšanos». Eiropas Vietējo pašvaldību harta pieprasa balsstiesības vietējām kopienām, ja runa ir par teritoriju robežu grozīšanu. Attiecīgi katra puse Pūces vizītes traktē pa savam. Pūce uzskata, ka ir apspriedies, pašvaldības, ka ne. Starptautiskie monitorētāji gada nogalē bija atbraukuši, pauda bažas par ministra un pašvaldību attiecībām, kas izskatoties pēc monologa no abām pusēm. Konkrēts atzinums sagaidāms martā.

Patiesībā šai cīņai ar nozares ministru vairs nav lielas nozīmes, jo administratīvi teritoriālās reformas projekts no ministrijas caur valdību nu ir aizceļojis uz Saeimu, konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā, un tur ir pat nodibināta speciāla Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kas tad arī sagatavos jauno «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu» un pārējos ar pašvaldību reformu saistītos likumus tālākai skatīšanai. Šī ir tā instance, uz kuru pašvaldības tagad var nākt sarunāt sev izdevīgākas robežas. Gluži kā Mērnieku laikos pie mērnieku lielkundziņiem.

 

Abonē