Luterāņu mācītāji uzskata, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vadības rīcības dēļ luterāņi zaudē patstāvību, tāpēc ierosina būtiskas izmaiņas baznīcas Satversmē. Laicīgā valodā runājot, tas nozīmē, ka arhibīskapam Jānim Vanagam tiek izteikta neuzticība, kaut arī dumpinieki to dēvē par aicinājumu uz diskusiju.
Luterāņu baznīcai būs iespēja demonstrēt savu vienotību vai arī tās zaudēšanu šogad decembrī, kad tiks sasaukta Sinode.
Doms ir mūsu!
Luterāņu mācītāji, precīzāk, Rīgas prāvesta iecirkņa 19. jūlija konventa dalībnieki, uzrakstījuši vēstuli, kurā iebilst pret veidu, kā tika pieņemts lēmums 8. augustā katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča amatā iesvētības dievkalpojumu sarīkot luterāņu galvenajā dievnamā. Formāli šāda rīcība tika pamatota ar Doma plašākajām telpām, lai dievkalpojumu varētu vērot pēc iespējas vairāk cilvēku. Z. Stankevičs to lūdzis, un J. Vanags piekritis. Turklāt līdz reformācijai Doms vienojis visus latviešus, tajā joprojām atrodas Latvijas pirmā apustuļa un bīskapa Svētā Meinarda kaps un baptistērijs no Ikšķiles, kur notikusi pirmā latviešu kristīšana. Doma baznīcā 1993. gadā ekumēniskajā dievkalpojumā piedalījies Romas pāvests Jānis Pāvils II.
Rīgas prāvesta iecirkņa garīdznieki neslēpj, ka šaurā lokā pieņemtais lēmums stipri pārsniedzot draudzīgas izlīdzēšanas robežas. "Doma baznīca nav kādas parastas telpas, bet gan mūsu baznīcas simbols. Zinādami, ka Romas katoļu baznīca šādiem simboliem piešķir īpašu nozīmi – daudz lielāku nekā luteriskā baznīca –, nevaram vērtēt Romas baznīcas lūgumu svinēt tās jaunā arhibīskapa konsekrācijas misi luterāņu katedrālē citādi kā Romas baznīcas ietekmes palielināšanos LELB," teikts viņu aicinājumā. Neformālās sarunās viņu izteikumi ir vēl skarbāki, nodēvējot arhibīskapu Vanagu par katoļu aģentu un lēšot, ka decembrī Sinodes laikā nesaskaņas varētu sasniegt apogeju.
Dumpis pret Vanagu?
Neapmierinātība pret LELB vadību briest jau ilgāku laiku, jo Rīgas prāvesta iecirkņa mācītāji ierosināja nomainīt baznīcas Virsvaldi tās neefektīvas saimniekošanas dēļ. Šopavasar mācītāju algām Garīdznieku atalgojuma fondā sāka trūkt līdzekļu. Šī problēma pašlaik ir atrisināta, liecina LELB atbildes Neatkarīgajai, tomēr rūgšana mācītāju vidū turpinās. Viņi nevēlas atklāti stāstīt par finanšu problēmām, izstājas no centralizētā atalgojuma fonda, meklē iespējas piepelnīties. Vairāki kļuvuši par bezdarbniekiem.
Dieva kalpi uzskata, ka baznīcas vadības un pārvaldes institūcijas zaudē draudžu un mācītāju uzticību, pieaug neapmierinātība ar finanšu saimniecisko politiku un amatpersonām, kas to pārstāv, tādējādi tiek iedragāta baznīcas labā slava un tai līdzi – uzticība sabiedrībā.
Rīgas mācītāji ierosinājuši luterāņu arhibīskapa un bīskapu administratīvās pilnvaras pagarināt ik pēc sešiem gadiem. Tādējādi arhibīskapu vairs neievēlētu uz mūžu, kā līdz šim. LELB Sinode notiks 3. un 4. decembrī, kad par šiem jautājumiem acīmredzot tiks diskutēts.
Arhibīskaps aicina uz vienotību
J. Vanags šajās dienās izplatījis aicinājumu nesabojāt labvēlīgo ekumēnisko situāciju. Viņš norāda, ka dialogs starp luterāņiem un katoļiem pasaulē notiek daudzus gadu desmitus, bet Latvijā uzsākts pirms gada un būšot atklāts un nesasteigts. Līdz šim četru tikšanos laikā "mēs esam vēl tikai iezīmējuši teoloģisko jautājumu loku, ko tuvākajā laikā apspriest".
"Būtiskais ir nevis divu organizāciju apvienošanās, bet gan tas, ka luterāņu un katoļu baznīcas viena otru uzskatītu par pilnvērtīgām un līdzvērtīgām loceklēm universālajā Kristus baznīcā un atzītu viena otras priesterību un sakramentus. Tas nozīmētu, piemēram, ka luterāņi un katoļi varētu kopīgi iet pie svētā vakarēdiena vai bez ierobežojumiem savā starpā baznīcā laulāties. Lai to sasniegtu, vispirms ir jāvienojas virknē mācības jautājumu," skaidro J. Vanags. Arhibīskaps atļaujas nelielu ironiju, norādot, ka luterāņu un katoļu apvienošanās esot tikpat (ne)iespējama kā Latvijas Republikas pievienošanās Itālijas valstij nākamā mēneša septītajā datumā.