Latvijā vajadzētu liberalizēt vai atcelt esošos reklāmas ierobežojumus un dot vienlīdzīgas tiesības produktu vai pakalpojumu reklamēšanai atbilstoši Audiovizuālo pakalpojumu direktīvai, komentējot kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) ierosinājumu pārskatīt reklāmas tirgus ierobežojumus, sacīja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.
Viņa atklāja, ka ieteikumi pārskatīt ierobežojumus reklāmas tirgū nāk no asociācijas un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas puses.
Liepiņa minēja, ka Latvijā gadiem ilgi radio tiek piemēroti nepamatoti reklāmas ierobežojumi, kas ir identiski ar audiovizuālajiem medijiem, lai gan radio nav audiovizuāls medijs, kam būtu jāpakļaujas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai. Otrkārt, kreditēšanas reklāmu ierobežojumu esošā redakcija ir nekvalitatīva un ietekmē arī mazumtirdzniecības uzņēmumu un citu pakalpojumu sniedzēju reklāmu saturu.
"Atklāti sakot, Reklāmas asociācijas pozīcija no paša sākuma ir bijusi pret šiem grozījumiem. Mūsu ieskatā likumdevējam bija jānoregulē pakalpojums, lai tas būtu pret patērētāju godīgs un saprotams, bet reklāma ir gan konkurences interesēs, gan patērētāja informēšanas interesēs," atzina Liepiņa.
Kā trešo lietu Liepiņa uzsvēra iespējamību liberalizēt alkohola reklāmas ierobežojumus tā, lai, no vienas puses mediji izpildītu virkni Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasību, bet no otras puses - līdzsvarotu mediju konkurences pozīcijas gan platformu ziņā, gan ģeogrāfiski.
"Piemēram, ja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, no kurām darbojas virkne mediju, kurus patērē Latvijas iedzīvotāji, ir liberālāki likumi attiecībā uz alkoholu vai azartspēlēm vai uz jebkuru citu preču kategoriju, uz kuru Latvijā attiecas reklāmas ierobežojumi, tad Latvijā reģistrētie un nodokļus maksājošie mediji ierobežojumu dēļ, nevarot izvietot šo preču grupu reklāmu, nonāk sliktākās konkurences pozīcijās - Latvijas iedzīvotāji reklāmu redz, bet Latvijas medijos nenonāk reklāmas nauda," skaidroja asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Viņa arī norādīja, ka Latvijai vajadzētu liberalizēt vai atcelt esošos reklāmas ierobežojumus un dot vienlīdzīgas tiesības šādu produktu vai pakalpojumu reklamēšanai līdz Audiovizuālo pakalpojumu direktīvā minētajam līmenim.
"Ir grūti konkurēt ar lielajiem satura veidotājiem, kuriem ir milzīgi finanšu resursi, lai ražotu labu saturu, un kam pieder visi pakalpojuma posmi, sākot no satura autortiesībām, producēšanas uzņēmumiem, beidzot ar izplatīšanas kanāliem. Tāpat grūti joprojām būs konkurēt ar globālajiem tīkliem, kam ir globāli tehnoloģiskas priekšrocības, tomēr jebkurā valstī var veidot lokālu pieprasītu saturu, ko vēlēsies patērēt vietējie iedzīvotāji," pauda Liepiņa.
Tāpat asociācijas valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka ar saprātīgas mediju politikas palīdzību, reklāmas, abonēšanas un, iespējams, papildus atbalsta naudu, varētu būt iespējams konkurēt cīņā par Latvijas iedzīvotāju uzmanību. Viņa atzīmēja, ka jādomā, kā veicināt kvalitatīva un uzmanību piesaistoša un no platformas vai medija neitrāla sabiedriski nozīmīga satura producēšanu.
Jautāta, kādas izmaiņas attiecībā uz preču un pakalpojumu reklāmu varētu veikt, lai atbalstītu vietējos medijus, Liepiņa atklāja, ka nepieciešams uzlikt medijiem ne tikai pienākumus, bet dot tiesības arī pelnīt. Piemēram, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva uzliek pienākumu rūpēties par Eiropas Savienības dalībvalstīs radīta satura proporciju, "bet būtu tikai godīgi ļaut gūt ienākumus, lai varētu realizēt šīs prasības".
Tāpat Liepiņa uzsvēra, ka, pārskatot reklāmas tirgus ierobežojumus, būtu jāpārskata arī reklāmas ierobežojumi radio, alkoholisko dzērienu ierobežojumi audiovizuālos medijos, kā arī būtu nepieciešams izvērtēt ierobežojumus attiecībā uz azartspēļu reklāmām. Proti, piemērot tādus reklāmas ierobežojumus, lai neciestu licencētie azartspēļu rīkotāji. Ņemot vērā sabiedrības mediju patēriņa ieradumu izmaiņas, ko veicinājusi digitālā attīstība, nelicencētie azartspēļu rīkotāji Latvijas iedzīvotājus sasniegs, izvietojot reklāmas ārvalstīs reģistrētos medijos.
Jau ziņots, ka Kultūras ministrija (KM) piedāvā pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, lai mediji, kas veido vietējo saturu, varētu vairot ieņēmumus no reklāmas izvietošanas. Atbildot uz Ministru prezidenta 11.novembra rezolūcijā izteikto lūgumu, KM piedāvā ne tikai pārskatīt reklāmas tirgus regulējumu, bet arī "meklēt tehnoloģiski neitrālus regulatīvos risinājumus" un uzsākt diskusijas par tā saucamo digitālo nodokli.
KM ieskātā, ir nepieciešams radīt tādu reklāmas jomas regulējumu, kas ir atbilstošs mainīgajai mediju videi un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus vietējā tirgū, vienlaikus ļaujot Latvijas satura veidotājiem un izplatītājiem konkurēt ar globālā tirgus dalībniekiem.
