Ārlietu ministrija neatklāj iemeslus, kādēļ Ļepss iekļauts melnajā sarakstā

© Nora Krevneva/F64 Photo Agency

Ārlietu ministrija neatklāj iemeslus, kādēļ iekļāvusi Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā Krievijas Federācijas pilsoni Grigoriju Lepsveridzi, taču viņa vārda publiskošana pati par sevi ir signāls Kremļa galma māksliniekiem, ka mūsu skatuves viņiem kļūst nepieejamas.

Šī Krievijas mākslinieka skatuves vārds ir Grigorijs Ļepss, un pat daļā latviešu publikas viņš tiek ieredzēts, jo smuki dzied. Latvijā viņš viesojās vēl šovasar Laimas Vaikules festivālā. Tad arī sabiedrībā uzvirmoja diskusijas par to, vai šā dziedātāja klātbūtne Latvijā ir vēlama, jo tikko savas valsts melnajā sarakstā viņu bija ielikusi Lietuva. Latvija tā nerīkojās. Gluži otrādi - Ļepsa koncertu ar savu klātbūtni pirmajās rindās apsveica labklājības ministre Ramona Petraviča un, kas jo būtiskāk, - arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Ļepss non grata

Aizliegt kādam iebraukt Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu var tikai divi ministri - iekšlietu un ārlietu ministrs. Pirmais lemj galvenokārt par visādiem bandītiem un teroristiem - tātad valsts fizisko drošību, otrs izvērtē diplomātiskos riskus un lemj par Latvijas Republikai nevēlamām personām (persona non grata).

Nav brīnums, ka Ģirģena rīcība izraisīja pamatīgu skandālu. Viņš pats vēlāk taisnojās, ka uz koncertu devies, jo cienot Laimu Vaikuli. Latvija neesot nekāda Padomju Savienība, kur pieļaujama cenzūra, un katram esot tiesības doties uz to koncertu, uz kuru viņš vēlas. Publiski viņu par Ļepsa klausīšanos kaunināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, uz ko Ģirģens atbildēja, lai tad Bordāns piegādā faktus par Ļepsa iespējamo kaitējumu Latvijas drošībai.

Ģirģenam šādi fakti acīmredzot tā arī netika piegādāti. Toties tika piegādāti ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kurš ir otrs ministrs ar ekskluzīvām tiesībām bez paskaidrojumiem neielaist valstī ārzemnieku. Par Ļepsa iekļaušanu melnajā sarakstā Rinkēvičs pavēstīja piektdien sociālajā tīklā:

«Pamatojoties uz valsts drošības iestādes izvērtējumu un Imigrācijas likuma 61. panta 2. daļu, esmu pieņēmis lēmumu par Krievijas Federācijas pilsoņa Grigorija Lepsveridzes iekļaušanu Latvijas Republikai nevēlamo personu sarakstā, nosakot liegumu ieceļot Latvijā uz nenoteiktu laiku.»

Paskaidrojumi izpaliek

Likumā ir noteikti vairāki kritēriji ārzemnieku atraidīšanai, bet šis konkrētais ir sekojošs: «Kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai vai, ierodoties Latvijā, var traucēt pirmstiesas izmeklēšanu vai tiesībaizsardzības iestāžu darbu noziedzīga nodarījuma atklāšanā.»

Gadījumi, kad melnajā sarakstā iekļautas personas tiek publiski nosauktas, ir reti, un pats par sevi šāds fakts ir ievērības cienīgs. Pirms pieciem gadiem līdzīgi tika izziņota Krievijas skatuves mākslinieku Oļega Gazmanova, Josifa Kobzona un Allas Perfilovas iekļaušana Latvijas melnajā sarakstā ar pamatojumu, ka «minētās personas ar savu rīcību ir veicinājušas Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes graušanu».

Šoreiz, aizliegtajā Kremļa dziedoņu kompānijā iekļaujot Ļepsu, Ārlietu ministrija iemeslus neskaidro. Preses sekretārs Jānis Beķeris norāda tikai to, ka šāda rīcība ir saistīta ar sabiedrības interesēm.

Koncerttūre Vācijā turpinās

Var pieņemt, ka Ļepsa gadījumā tā ir savlaicīga vēsts gan viņam pašam, gan viņa cienītāju pulkam, Petraviču un Ģirģenu ieskaitot. Un acīmredzot arī citiem Kremlim draudzīgiem māksliniekiem - ka viņu koncerttūre pie mūsu valsts robežas var iestrēgt. Ārlietu ministrijas pārstāvis gan iebilst, ka šāds vispārinājums noteikti nav izdarāms, jo katra persona un katrs gadījums ir individuāli vērtējami.

Drīzumā Rīgā plānots Krievijas repera Timura Junusova koncerts, kaut gan viņš cieši sadarbojas ar Krievijas Aizsardzības ministrijai piederošo uzņēmumu Vojentorg. Bet vismaz pagaidām nav zināms, ka viņam iebraukšana Latvijā tiktu liegta.

Savukārt Ļepss Latvijā iebraukt nevarēs - viņa koncerttūre atcelta. Nebūs koncertu Rīgā, Valmierā, Liepājā.

Biļešu tirdzniecība apturēta. Latvija nav vienīgā valsts, kur Ļepss ir persona non grata. Medijos atrodamas ziņas, ka viņš nedrīkst iebraukt arī ASV, Izraēlā, Ukrainā. Jau pieminētajā Lietuvā. Tomēr valstu rīcība un lēmumi šajos delikātajos jautājumos nav koordinēti, jo īpaši Eiropas Savienībā. Igaunijas kultūras portāli joprojām reklamē februārī gaidāmo Ļepsa koncertu. Un tieši šajās dienās Grigorijs Lepsveridze turpina savu koncerttūri Vācijā.



Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.