Piektdien tā dēvētajā Lemberga prāvā bija paredzēts pratināt miljonāru Jūliju Krūmiņu. Lai arī teicējs bija ieradies, viņš pie vārda tomēr netika, jo izrādījās, ka nav saprotams, kādā statusā miljonārs piedalās šajā procesā – kā liecinieks vai kā cietušais.
Tiesas zālē J. Krūmiņš ierādās savas pārstāves Inetas Malahovskas pavadībā, kura šajā procesā pārstāv arī miljonāru Aināru Gulbi. Viņš bija ģērbies gaišas kafijas krāsas uzvalkā, kuram pieskaņotas elegantas brūnas kolekcijas kurpes. Pirms apsēšanās viņš svārkus novilka un palika sēžam spoži baltā kreklā, kuru krāšņoja spīdīgas, tumšas aproču pogas. Tiesas zālē miljonārs iesoļoja tumšās televizora rāmja brillēs. Šādas formas brilles bija ļoti populāras pagājušā gadsimta septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados.
Arī prokurori J. Krūmiņa uzklausīšanai bija īpaši gatavojušies, par ko liecināja līdzi atnestais videoprojektors un statīvs ar ekrānu. Uz tā prokurori pirms tiesas sēdes iemēģināja projicēt dokumentu kopijas.
Nav noskaidrots statuss
Tiesa pēc lēmuma pasludināšanas par to, ka netiek pieņemts noraidījums prokuroram Jānim Ilsterim, uzreiz mēģināja dot startu J. Krūmiņa pratināšanai, taču šo nodomu izjauca advokātu vēlme paust steidzamus lūgumus. Izrādījās, ka steidzami lūgumi ir arī prokuroriem.
Pēc lūgumu uzklausīšanas droši vien J. Krūmiņu būtu sākuši pratināt prokurori pēc iepriekš izstrādāta scenārija, tomēr šo nodomu izjauca A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš. Paužot iebildumus pret pierādījumu pārbaudes kārtību, viņš vaicāja: kādā tad statusā J. Krūmiņš tiesas procesā figurē – kā cietušais vai kā liecinieks? Kā norādīja R. Krastiņš, krimināllietā vairākās vietās J. Krūmiņš minēts kā cietušais, taču no 2009. gada februāra pēc advokāta lūguma J. Krūmiņš figurē arī kā apsūdzības puses liecinieks.
Pirms sākt pratināt personu, statusa noskaidrošana ir svarīga, jo, piemēram, cietušos pirmie pratina prokurori, taču liecinieku pirmie pratina konkrētā liecinieka pieaicinātāji. Šajā gadījumā tie būtu R. Krastiņš un A. Lembergs.
Tiesa advokāta iebildumu atzina par gana pamatotu un devās apspriesties, pēc kā, atvainojoties J. Krūmiņam, paziņoja, ka viņa klaušināšana tiks atlikta līdz brīdim, kamēr nebūs izspriests jautājums par miljonāra statusu šajā procesā. Kā norādīja tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans, 2009. gada februārī par J. Krūmiņa pieaicināšanu liecinieka statusā lēma cits tiesas sastāvs, tāpēc esošajam tiesas sastāvam pēc procesa dalībnieku uzklausīšanas jāpieņem savs lēmums. Jāatgādina arī tas, ka pašreizējais tiesas sastāvs lēma, ka pierādījumu pārbaude notiks pa apsūdzības epizodēm. Pašlaik tiek ķidāta epizode saistībā ar SIA Puses kapitāla daļu izspiešanu, ar ko J. Krūmiņam, visticamāk, nav nekāda sakara.
Lūdz dienesta izmeklēšanu tiesā
Arī pārējie procesa dalībnieku lūgumi uzturēja pamatīgu spriedzi tiesas sēdē.
Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks lūdza tiesu uzsākt dienesta izmeklēšanu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, lai noskaidrotu, kurām personām kādi krimināllietas materiāli ir izsniegti un ar kādiem materiāliem kādas personas ir iepazīstinātas. Tāpat A. Alliks lūdza tiesu noskaidrot, kura persona nolēmusi pievienot krimināllietas materiāliem Anrija Lemberga un Līgas Lembergas Hansabanka kontu izdrukas, kuras šobrīd publiskotas kādā interneta vietnē. Vienlaikus advokāts lūdza tiesu šīs kontu izdrukas izslēgt no krimināllietas.
Advokāts uzsvēra, ka internetā publicētās kontu izdrukas ir acīmredzami iegūtas tieši no krimināllietas materiāliem, "līdz ar to aktualizējies jautājums par šiem bankas kontu izrakstiem kā viennozīmīgi ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu aizsargātu informāciju un tādu, kuras publiskošana bez datu subjekta atļaujas ir cilvēktiesību pārkāpums", norādīja A. Alliks. Pēc aizstāvja teiktā, tā kā līdz šim nekas nav dzirdēts par krimināllietas materiālu zādzību no Ģenerālprokuratūras vai Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas telpām un paši prokurori apgalvo, ka materiālus nevienam nav devuši, atliek pārbaudīt, vai materiālu noplūde nav notikusi tiesu namā.
A. Alliks arī atgādināja J. Ilstera pausto pieņēmumu, ka krimināllietas materiālu publiskošanu varēja izdarīt arī paši apsūdzētie. "Šādu pieņēmumu uztveram kā personisku apvainojumu, proti, ne tikai kā neloģisku un veselam saprātam nepieņemamu, bet arī kā Anrija Lemberga godu un cieņu aizskarošu, viņa veselo saprātu, normālu garīgu veselību apšaubošu un pat publisku ņirgāšanos par viņu," teica A. Alliks. Viņš norādīja, ka tādējādi prokurors ar savu rīcību demonstrē ne tikai savu, bet arī visas prokuratūras noniecinošu attieksmi pret rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Prokuroru atbilde
Prokurori atbildi parādā nepalika. Prokurors Aivis Zalužinskis lūdza tiesu mainīt iepriekš pieņemto lēmumu un atkal arestēt Anrijam Lembergam piederošo mantu. Savukārt prokurors Juris Juriss lūdza tiesu piemērot Ansim Sormulim bargāku drošības līdzekli – policijas uzraudzību. J. Juriss pauda, ka A. Sormulis šā gada jūlijā, uzturoties Šveicē, traucējis un pat pretdarbojies kriminālprocesa norisei. Viedokļi par paustajiem lūgumiem tiks uzklausīti 19. augustā paredzētajā tiesas sēdē.