Getliņi Eko: Rīga dienā saražo trīs 70 vagonu vilcienu sastāvus atkritumu

 
PAMANĪS. «Ja vienā dienā pazustu Saeima, varbūt arī kāds to nepamanīs, bet, ja neizvedīs atkritumus, to pamanīs visi,» skaudrs ir Imants Stirāns ©Publicitātes foto

Rīgas dome konkursa kārtībā ir noslēgusi līgumu ar a/s Tīrīga, ko veido pašvaldības SIA Getliņi Eko un SIA CREB Rīga, par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu un uzturēšanu nākamajiem 20 gadiem. Vides un reģionālās attīstības ministrija, kā arī citas atbildīgās institūcijas ir teikušas jāvārdu noslēgtajam līgumam, taču cits viedoklis ir Konkurences padomei.

Savu redzējumu uz esošo situāciju un tās attīstību Neatkarīgajai intervijā sniedz SIA Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

- Kāds bija galvenais iemesls, lai Rīga uzsāktu vērienīgas pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā - it kā jau viss bija vairāk vai mazāk kārtībā. Atkritumi no pilsētas tika izvesti, un nekādu īpašu problēmu no malas nevarēja novērot.

- Jau pirms trim gadiem sākās sarunas par Rīgas atkritumu saimniecības sakārtošanu, jo līdzšinējā sistēma, kuras ietvaros atkritumu apsaimniekošana pamatā balstījās uz atkritumu pārvietošanu no Rīgas uz Getliņu atkritumu poligonu, nedod iespēju Latvijai un tostarp Rīgai sasniegt ES izvirzītos mērķus. Sasniedzamos mērķus ES ir izvirzījusi visai stingrus - jau 2021. gadā ir jāpārstrādā 65% bioloģisko atkritumu no 1995. gadā fiksētā bioloģisko atkritumu apjoma; 2025. gadā ir jāsašķiro 50% no pilsētas teritorijā savāktajiem atkritumiem, bet 2030. gadā Getliņos drīkst noglabāt tikai 10% no Rīgas teritorijā ģenerētajiem atkritumiem.

Ja šie mērķi netiek sasniegti, valstij draud nopietnas sankcijas. Piemēram, ja mēs neizpildām kritēriju par bioloģiskajiem atkritumiem, tad valsts ik dienu soda sankcijās maksās pusmiljonu eiro.

Rīga varēja iet dažādus ceļus: izsludinot jaunu iepirkumu konkursu, turpināt esošo sistēmu, kas jau ir pierādījusi, ka ES izvirzītos mērķus ar to nevar sasniegt un arī iesaistītajiem uzņēmumiem nedod skaidru attīstības vīziju. To pierāda arī fakts, ka visas ārvalstu kompānijas, kuras savulaik ir mēģinājušas strādāt Rīgā, no šejienes ir aizgājušas. Otrs variants ir izveidot privātās un publiskās partnerības (PPP) ceļu, lai noteiktā laikā sasniegtu šos mērķus.

Rīgas dome pieņēma lēmumu skatīties PPP virzienā un noslēdza līgumu ar a/s Tīrīga, ko veido pašvaldības SIA Getliņi Eko un privātā kapitāla kompānija SIA CREB Rīga.

- Tikai pēc līguma noslēgšanas sākās diskusijas, ka līgumu nedrīkstēja slēgt, ka tiek radīts monopols, ka tas neatbilst likumam un tamlīdzīgi. Šobrīd visaktīvāk procesā iesaistās Konkurences padome. Vai tiešām nekas iepriekš netika saskaņots?

- Viss līguma slēgšanas process ir bijis caurspīdīgs un ir saskaņots ar visām valsts atbildīgajām un uzraugošajām institūcijām - gan ar VARAM, gan Finanšu ministriju, gan IUB, gan CFLA. Likums paredz, ka reālā darbība ir jāuzsāk trīs mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas, kas šajā gadījumā ir 15. septembris. Tas nozīmē, ka a/s Tīrīga atkritumu izvešana jāuzsāk ne vēlāk kā 15. septembrī, jo iepriekšēji līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem vairs nav spēkā.

Īsi pirms reālās darbības uzsākšanas procesā iesaistījās Konkurences padome, kas mēģina šo līgumu nobremzēt. Tas ir bīstami, jo vecie līgumi vairs nav spēkā, bet jaunā līguma darbības uzsākšana tiek apturēta. Ja konkurences padome uzliks veto, tad nav citu iespēju, kā meklēt taisnību tiesā.

- Ko darīs Rīga? Atkritumi taču ir jāizved katru dienu?

- Pašvaldība nonāks sarežģītā situācijā - spēkā esoša līguma par atkritumu savākšanu un izvešanu nav, bet ar likumu ir noteikts, ka pašvaldībai ir jānodrošina atkritumu izvešana. Tas nozīmē, ka pašvaldībai steidzamības kārtā būs jāuzsāk sarunu procedūra ar Tīrīgu vai citu operatoru, kurš spētu nodrošināt atkritumu izvešanu pagaidu režīmā. Piebildīšu, ka Rīga ik dienu saražo trīs 70 vagonu garus dzelzceļa sastāvus atkritumu. Vienā dienā savos mēslos nenoslīksim, bet ilgāk gan vairs neizturēsim. Ja vienā dienā pazustu Saeima, varbūt arī kāds to nepamanīs, bet, ja neizvedīs atkritumus, to pamanīs visi.

- Jūs pieminējāt bioloģisko atkritumu savākšanu. Tas liek domāt par specializētiem konteineriem un citu infrastruktūru, jo bioloģiskie atkritumi smako, piesaista grauzējus, rada antisanitārus apstākļus.

- Tā šobrīd vēl ir liela problēma, bet ne tikai kontekstā ar jūsu pieminētajiem sanitārajiem apstākļiem. Problēma ir tā, ka šobrīd nav, kur tos likt - Latvijā nav bioloģisko atkritumu pārstrādes jaudas. Taču jau septembrī Getliņu teritorijā sāksies bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas būvniecība, kuras izveidošanā tiks investēti 40 miljoni eiro. Plānots, ka rūpnīca darbu uzsāks 2021. gadā. Šī rūpnīca ir atbalsts bioloģisko atkritumu pārstrādei atbilstoši ES direktīvām.

- Konkurences padomes lielākais iebildums ir garais līguma darbības termiņš - 20 gadi. Kāpēc ir paredzēts tik ievērojams periods?

- Tas ir optimālākais variants, lai pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā atstātu pēc iespējas mazāku iespaidu uz rīdzinieku maksājumiem. Lai sasniegtu jau iepriekš minētos mērķus, ir nepieciešamas lielas investīcijas - lēš, ka kopumā 20 gados infrastruktūrā tiks investēts ap 100 miljoniem eiro, tai skaitā ap 30 miljoniem pirmo darbības gadu laikā. Tradicionālais 5 līdz 7 gadu līguma termiņš nedod iespēju nedz veikt tik lielas investīcijas, nedz atgūt saprātīgā termiņā. Tas ir līdzīgi kā ar bankas kredītu - ja vēlaties to atmaksāt 5 gadu laikā, tad ikmēneša maksājums būs milzīgs, taču 20 gadu periods kredīta atmaksu padara daudz pieejamāku. Salīdzinājumam, ja ieguldījumi jāatgūst 7 gadu laikā, tad tarifs būtu trīs reizes lielāks par šodien apstiprināto - 17,30 eiro par izvedamo sadzīves atkritumu kubikmetru.

- Attiecībā uz tarifu figurē vairāki skaitļi - vieni saka, ka kāpšot par 40%, citi, ka par 9%. Kāda ir patiesība?

- Tāda arī ir - tarifa pieaugums būs no 9% līdz 40%. Nevis tāpēc, ka Tīrīga piedāvā diferencētu tarifu, bet gan tāpēc, ka līdz šim katram operatoram bija savs tarifs, turklāt ne visiem klientiem vienāds. Var teikt, ka tarifu jomā valdīja īsts haoss.

Tīrīga strādās pēc vienota tarifa visiem Rīgas iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, cik tālu viņš dzīvo no Getliņiem un cik izmaksā atkritumu aizvešana no viņa mājām līdz atkritumu poligonam. Ja īstenojas Konkurences padomes izteiktās idejas par Rīgas sadalīšanu vairākās daļās un par to, ka katrai no tām konkursa kārtībā jāizvēlas operators, tarifs visas Rīgas iedzīvotājiem nebūs vienāds. Es uzskatu, ka tā nedrīkst būt - tāpat kā elektrībai, ūdenim un siltumam, arī atkritumu apsaimniekošanai ir jābūt vienādai visiem rīdziniekiem.

Vēlos uzsvērt, ka tarifs un maksājums nav viens un tas pats - ja cilvēkiem būs iespēja atkritumus šķirot un izvest tos bez maksas, tad no katra paša atkarīgs, cik viņš maksās par atkritumu savākšanu - jo rūpīgāk šķiros, jo mazāks būs maksājums par sadzīves atkritumu izvešanu.

- Vai iespējams, ka jau nākamgad par atkritumu izvešanu mums būs jāmaksā daudz vairāk?

- Līgumā nostiprināts, ka vidējais atkritumu izvešanas tarifs 20 gadu griezumā būs 21 eiro. Tarifa kāpums var notikt tikai tad, ja to apstiprina Rīgas domes deputāti. Turklāt kāpumam ir jābūt pamatotam, piemēram, tiek mainīta valsts vai ES nodokļu politika, pieaug minimālā alga, degvielas cenas un inflācija. Uzskatu, ka Getliņi Eko partnerība Tīrīgā ir ļoti nozīmīga, jo mēs, kā pašvaldības uzņēmums, savā ziņā kontrolēsim arī privātā partnera darbu visās jomās, sākot no maršrutiem, līdz mērķu sasniegšanai un tarifu pamatotībai. Gribu uzsvērt, ka jaunais līgums neparedz Rīgas domes budžeta līdzfinansējumu - neviens eiro no rīdzinieku naudas netiks investēts jaunajā infrastruktūrā. Visu finansē privātais partneris CREB Rīga.

- Visu laiku tiek runāts, ka par dalīto atkritumu izvešanu cilvēkiem nebūs jāmaksā, taču trešdien izskanēja ziņas, ka pavisam bez maksas tā atkritumu šķirošana nesanāks - būšot jāmaksā par dalīto atkritumu savākšanas konteineru nomu vai tie jāiegādājas.

- Tās ir pilnīgas muļķības - publiski pieejamos dalīto atkritumu konteineros, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmos vai specializētajos laukumos bez jebkādas maksas jebkurš drīkst izmest kartonu, stiklu, skārdenes, PET vai citas otrreiz pārstrādājamas izejvielas. Par dalīto atkritumu konteineru nomu vai to iegādi mēs varam runāt tikai privātmāju kontekstā. Ja cilvēks tieši pie savas privātmājas durvīm vēlas nolikt dalīto atkritumu konteinerus, tad viņam nāksies tos nomāt vai iegādāties. Tātad runa ir tikai par komforta līmeni un ērtībām, nevis iespēju bez maksas izmest dalītos atkritumus.

Iespējas šķirot atkritumus un tos bez maksas nodot būtiski pieaugs - šobrīd Rīgā ir mazāk nekā 1000 punktu ar dalīto atkritumu konteineriem, bet jau tuvāko gadu laikā to skaitu plānots palielināt līdz 2500, kā arī izveidot 12 lielos dalīto atkritumu pieņemšanas laukumus, kur varēs bez maksas nodot arī lielgabarīta un specifiskus atkritumus. Tātad arī privātmāju īpašniekiem būs ļoti ērti izmest sašķirotos atkritumus bez maksas.

Pagaidām Latvijā nav paredzētas sankcijas par atkritumu nešķirošanu, kā tas ir vairākās Eiropas valstīs, bet šobrīd vairs nevaram runāt - ja gribu, šķiroju, negribu - nešķiroju. Domāju, ka drīz arī mūs valstī ar likumu tiks noteikts, ka atkritumi ir jāšķiro.

ielauzums

Ja mēs neizpildām kritēriju par bioloģiskajiem atkritumiem, tad valsts ik dienu soda sankcijās maksās pusmiljonu eiro