Padomju okupācijas seku un zaudējumu publiskošanai nav tikai teorētisks un politisks pieprasījums. Tie ir reāli un pierādāmi, pateicoties vēsturnieka Gata Krūmiņa izstrādātajai metodikai. Padomju okupācijas radītie zaudējumi tiek lēsti 800 miljardu ASV dolāru apmērā, un Baltijas valstis ir nolēmušas zaudējumus aprēķināt pēc vienas motodoloģijas.
Diemžēl ārpus padomju okupācijas ietekmētajām valstīm ir nepietiekama izpratne par totalitārā komunisma noziegumiem.
Tālab Baltijas valstis nolēmušas aprēķināt padomju okupācijas radītos zaudējumus pēc vienotas metodoloģijas, kas tām ļautu ietekmēt sabiedrisko domu Eiropas līmenī. Baltijas valstu tieslietu ministri drīzumā parakstīs deklarāciju par precīzu zaudējumu aprēķinu un uzsvērs šos zaudējumus un to sekas starptautiskā mērogā.
Latvijas Republikas tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka līdz šim paveikts liels darbs, dažādās jomās ir apkopoti zaudējumi, cik tas bijis iespējams. Bet papildu jautājumi ir vairāki: kāda atbildība ir jānes valstij, kas nodarījusi šos zaudējumus, kā arī kāda ir morāli ētiskā puse, jo šī ir ne tikai Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vēstures lappuse, bet visas Eiropas vēsture. Diemžēl Eiropas mērogā totalitārā komunisma noziegumi ne vienmēr tiek pielīdzināti nacisma noziegumiem. To starptautiskajā konferencē Apzinātie PSRS okupācijas radītie zaudējumi Baltijā atzina gan J. Bordāns, gan Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Tāpēc Baltijas valstu kopējā pozīcija ir nozīmīga, tāpat kā nozīmīgas ir Baltijas valstu Eiroparlamenta deputātu aktivitātes.
Konferencē par zaudējumu apmēru un to aprēķināšanu sprieda vēsturnieki un juristi no visām Baltijas valstīm un uzteica vēsturnieka Gata Krūmiņa metodiku, kas faktoloģiski apstiprina - Latvija maksāja Padomju Savienībai milzīgus nodokļus un tikai mazu daļu saņēma dotācijā atpakaļ. Baltijas valstis okupācijas apstākļos bijušas Padomju Savienības donores. Viņš stāstīja, ka PSRS Centrālās bankas Latvijas filiālē bija saglabājušies dokumenti, kas ļāva ļoti precīzi pierādīt, cik lieli finanšu līdzekļi no Latvijas aizplūduši un cik daudz ir atskaitīti atpakaļ. G. Krūmiņš uzsvēra, ka viņam ir izdevies iegūt slepenus datus, kas ļauj precīzi konstatēt naudas plūsmu no Latvijas PSR un uz Latvijas PSR budžetu un atspēkot dezinformāciju par to, ka PSRS uzturēja Latviju. Kad viņš ar šiem faktiem dalījies ar Krievijas kolēģiem, viņi nav publicējuši iecerēto materiālu, jo apzinājušies, ka fakti nav labvēlīgi mītam par PSRS lielajiem ieguldījumiem Latvijas PSR budžetā.
Padomju varas laikā Baltijas valstīs lielākoties nauda ir ieguldīta militāri rūpnieciskajā kompleksā. To apliecināja arī Lietuvas finansiste Vida Komičiene. Viņa veikusi pētījumus pēc Lietuvas Genocīda un pretošanās izpētes centra pasūtījuma. Viņa pētījusi un apkopojusi datus par finanšu plūsmām okupācijas pirmajā desmitgadē, kas ļauj secināt, ka jau tolaik Lietuva faktiski bijusi PSRS donore, nevis otrādi. Līdzīgi fakti ir arī par Latviju, tāpēc G. Krūmiņš uzsver, ka tagadējās Krievijas varas izplatītā dezinformācija ir jāatspēko, jo tas nav tikai jautājums par vēsturi un no padomju režīma pieprasāmajām kompensācijām, bet arī nacionālās drošības jautājums. Savukārt Lietuvas Genocīda un pretošanās pētījumu centra direktore Birute Burauskaite ir atzinusi, ka vēl nav iespējams pateikt, par kādu summu Lietuvas pārskaitītie līdzekļi pārsniedz saņemtos.
S. Kalniete izvērsti pamatoja, kāpēc Eiropas mērogā ir jāturpina saruna par vēsturisko taisnīgumu.
