Ņem vērā! Autobraucējus aicina rēķināties ar ilgāku laiku ceļā

© F64

Šorīt sniegs, putenis un apledojums daudzviet valsts centrālajā daļā un Kurzemē apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Šorīt apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Tallinas šoseju no Berģiem līdz Ainažiem, pa Vidzemes šoseju no Rīgas līdz Līgatnei, pa Valmieras šoseju no Murjāņiem līdz Braslas tiltam, pa Rīgas apvedceļiem, pa Daugavpils šoseju no Rīgas līdz Lielvardei, pa Kokneses šoseju no Skrīveru pagrieziena līdz Koknesei, pa Bauskas un Jelgavas šosejām visa maršruta garumā, pa Liepājas šoseju no Rīgas līdz Liepājai, pa Ventspils šoseju no Rīgas līdz Strazdei un no Usmas līdz Venspilij, pa Liepājas-Rucavas šoseju, kā arī pa Talsu-Kuldīgas ceļu.

Latgalē un Ziemeļvidzemē braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir apmierinoši, taču uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem - apgrūtināti. Pa reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Rīgas, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ogres, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils apkārtnēs.

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 118 "Latvijas autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības. Sniegotos un slidenos ceļa posmus tīra un kaisa ar pretslīdes materiāliem.

LVC tomēr aicina autobraucējus plānot papildu laiku ceļā un rēķināties ar to, ka ceļu atbrīvošanai no sniega sanesumiem ir nepieciešams laiks. Galvenās nozīmes autoceļus no sniega jāatbrīvo vismaz trīs stundu laikā pēc snigšanas beigām, taču intensīvas snigšanas laikā ceļu no sniega pilnībā atbrīvot neesot iespējams, jo sniega kārta veidojas atkārtoti.

LVC atgādina, ka autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot piesardzīgu distanci. Uz ceļiem var veidoties tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams, un autovadītājs to sajūt tikai sākot veikt manevrus ar mašīnu. Ceļa stāvoklis ziemas laikā var mainīties ļoti strauji.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais