Vērš uzmanību uz problēmām psihiatriskās palīdzības sniegšanā Latvijā

 
©Pixabay

Pārbaudot deviņas ārstniecības iestādes, kurās tiek sniegta diennakts stacionārā psihoneiroloģiskā veselības aprūpe, Veselības inspekcija (VI) secinājusi, ka psihiatriskās palīdzības organizācijā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.

Kā aģentūru LETA informēja VI Veselības aprūpes departamenta vadītāja vietniece Dace Roze, inspekcija no šī gada februāra līdz jūnijam veica pārbaudes deviņās ārstniecības iestādēs, izvērtējot tām saistošo normatīvo aktu prasību izpildi, tostarp iestāžu atbilstību obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, to struktūrvienībām, cilvēkresursu nodrošinājumu un pacientus ierobežojošo līdzekļu piemērošanas nosacījumu ievērošanu. Tāpat VI vērtēja medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanas regularitāti un kvalitāti, higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasību nodrošinājumu, kā arī valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pamatotību un zāļu aprites kārtības ievērošanu.

Roze sacīja, ka pārbaužu rezultāti norāda uz psihiatriskās palīdzības organizācijas pārmaiņu nepieciešamību. VI uzskata, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz ambulatorās aprūpes posma stiprināšanu, veidojot "psihiatriskās aprūpes piramīdu", kurā pacients jebkurā no aprūpes posmiem ambulatori varētu saņemt pilnvērtīgus psihiatra pakalpojumus, negaidot garās rindās, kā arī psihiatriskās rehabilitācijas pakalpojumus. Tādā gadījumā slimnīcas varētu nodarboties ar akūto gadījumu un sarežģītu situāciju risināšanu.

Inspekcija secinājusi, ka svarīgi risināt arī sociālās jomas jautājumus par ilgstoši un nopietni psihiski slimu pacientu uzturēšanos viņiem vispiemērotākajā vietā un pienācīgā aprūpē. Uz šādu pārmaiņu nepieciešamību norāda VI konstatētais, ka pacienti bieži nonāk slimnīcā nevis medicīnisku, bet gan sociālu, sociāli psiholoģisku indikāciju dēļ, kuras nav atrisinātas pirmsslimnīcas posmā.

Pēc Rozes paustā, aktuāla problēma psihiatrisko pakalpojumu nodrošināšanā ir cilvēkresursi, proti, Latvijā ir izteikts speciālistu deficīts - trūkst valsts sektorā strādājošu bērnu psihiatru un psihiatru, sertificētu garīgās veselības māsu, turklāt ir izteikts šo speciālistu novecošanās drauds un grūtības piesaistīt jaunos ārstus psihiatrijas jomai.

Vēl viena no VI konstatētām problēmām ir rehabilitācijas pakalpojumu saņemšana psihiatriskā profila pacientiem. Stacionārā posmā pacienti šos pakalpojumus saņem nepietiekamā apjomā vai nesaņem vispār. Tam par iemeslu ir nepietiekams finansējums psihiatriskās rehabilitācijas programmām un psihoterapijai, sacīja Roze.

Viņa norādīja, ka tāpat nepieciešams pilnveidot ārstniecības procesu, izstrādāt vadlīnijas, kā arī attīstīt tālākizglītības programmas.

Inspekcija ārstniecības iestādēm ir skaidrojusi konstatētās nepilnības un uzdevusi tās novērst. Tāpat inspekcija sadarbībā ar Veselības ministriju un profesionālajām asociācijām piedāvājusi risinājumu variantus ārstniecības procesa pilnveidei, psihiatriskās aprūpes piramīdas veidošanā valstī, kam noteikti nepieciešama valsts dotētā finansējuma pārskatīšana, kas realizējama sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.

Kā ziņots, tiesībsargs un VI konstatējusi pārkāpumus bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". Pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Slimnīcā "Ainaži" konstatētais raisījis plašākas diskusijas par bērnu ar psihiskiem traucējumiem ārstēšanu Latvijā.

Saistībā ar notikušo "Ainažos" VI sāka arī pārbaudes psihoneiroloģiskajās slimnīcās, lai pārbaudītu to atbilstību obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, medicīnisko dokumentāciju, ierobežojošo līdzekļu pielietojamību un budžeta līdzekļu izlietojumu.