Saeimas deputāti ir konceptuāli atbalstījuši Diasporas likuma projektu, kas pakārtots no Latvijas emigrējušo cilvēku reālajām vajadzībām un interesēm.
Pat ja daļa vai lielākā daļa emigrējušo neatgriezīsies tuvākajos gados vai vispār, Latvijas parlaments ir demonstrējis, ka tie 15 procenti mūsu valsts iedzīvotāju, kas dzīvo citās valstīs, ir nozīmīgi. Diaspora ir Latvijas sabiedrības daļa, tai ir iespējams brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, aizbraukušie var uzturēt latviešu valodu, kultūru un piederības sajūtu Latvijai.
Uzsākta arī kustība Latvija strādā, tās mērķis ir atsaukt uz Latviju aizbraukušos un iesaistīt viņus darbā šeit.
Jaunais likumprojekts nosaka pastāvīgu atbalstu diasporai un reemigrantiem. Jau ir nodarbināti reģionālie koordinatori darbam ar reemigrantiem, ko īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Reģionālā koordinatora galvenais uzdevums ir noskaidrot Latvijas diasporas pārstāvju vajadzības un problēmas, kas kavē atgriešanos Latvijā, un sniegt priekšlikumus šo jautājumu risināšanā. Koordinatori izstrādā individuālus atgriešanās plānus, palīdz atrast dzīvesvietu, darbavietu, izglītības iespējas, atbalsta pārcelšanās procesā un veido datu bāzi par aizbraukušajiem. Ir izstrādāta reemigrantu atbalsta programma uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai pēc atgriešanās. Pieci reģionālie koordinatori ir apzinājuši vairāk nekā 600 ārvalstīs dzīvojošo Latvijas diasporas pārstāvju, pirmajos pilotprojekta darbības mēnešos atgriezušās piecas ģimenes, savukārt 20 ģimenes varētu atgriezties tuvākajā laikā.
Uzsākta arī kustība Latvija strādā, tās mērķis ir atsaukt uz Latviju aizbraukušos un iesaistīt viņus darbā šeit. Kustībā iesaistījušies 26 darba devēji. Viņu vidū ir Ekonomikas ministrija, kas apņēmusies iesaistīt piecus aizbraukušos, un Nacionālie bruņotie spēki, kuru mērķis ir piesaistīt darbam Latvijā vismaz 30 aizbraukušos. Citu valsts iestāžu šajā kustībā pagaidām nav. Veidojot šo iniciatīvu, konstatēts, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuri arī emigrācijā ir bijuši saistīti ar Latviju, saglabājuši saikni ar tuviniekiem, radiem, apmeklē Latviju, piedalās latviešu kultūras pasākumos ārzemēs, ir vairāk ieinteresēti atgriezties.
Tuvākajā laikā darba devēji var meklēt potenciālos darbiniekus konferencē Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. Tā norisināsies XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku laikā, 2. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā.
Jaunajā likumprojektā diasporas pārstāvjiem ir paredzētas tiesības līdzdarboties diasporas politikas izstrādē un īstenošanā, iesaistoties diasporu ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanā un darbojoties Diasporas konsultatīvās padomes sastāvā. Saeimas konceptuāli atbalstītajā regulējumā paredzēts, ka diasporā darbojošās biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas ir leģitīmas un tiesību apjoma ziņā vienlīdzīgas Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām.
Paredzēts arī nodrošināt valsts atbalstu, piemēram, diasporas nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu ārvalstīs darbībai ar pastāvīgu finansējumu un metodoloģiju, kā arī diasporas bērnu neformālās interešu izglītības un latviešu valodas nometņu organizēšanai Latvijā un ārvalstīs. To atzinīgi novērtējušas diasporas organizācijas, jo sistemātisks Latvijas valsts atbalsts ir nepieciešams, lai varētu plānot pasākumus.
Lai saglabātu Latvijas pilsoņu kopumu, paredzēts veicināt Latvijas pilsonības iegūšanu un saglabāšanu diasporā ārvalstīs, kā arī tiem, kuri vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, papildus dzīvesvietas adresei ārvalstīs norādīt vienu papildu adresi Latvijā, lai varētu pieteikt bērnu bērnudārzā, skolā.
