Nedrīkst mēroties spēkiem ar vilcienu

MIERĪGI, BET VĒRĪGI cilvēki šķērso dzelzceļu tam paredzētā un īpaši aprīkotā vietā © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) sākusi kārtējo sociālo kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu un rīcību dzelzceļa tuvumā.

Šajā pavasarī LDz uzsācis kārtējo kampaņu, lai mazinātu ar dzelzceļu saistīto nelaimes gadījumu skaitu un seku smagumu. Pagājušajā gadā Latvijā fiksēti 30 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cietuši 32 cilvēki, turklāt

23 no viņiem gājuši bojā. Šogad nepilnu piecu mēnešu laikā Latvijā uz dzelzceļa jau notikuši desmit negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Pirmajā acu uzmetienā šie skaitļi parāda būtisku nelaimes gadījumu skaita un jo īpaši bojā gājušo skaita samazinājumu, bet tomēr nevar droši apgalvot, ka iepriekšējās LDz kampaņas un citi faktori liek nelaimes gadījumu skaitam tuvoties nullei. Par nelaimes gadījumiem uz dzelzceļa avīzes un dažādas iestādes ir brīdinājušas kopš Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līnijas atklāšanas 1861. gada rudenī, bet cilvēku bezatbildība pret sevi un citiem šķiet neizsmeļama.

LDz rīkotās drošības kampaņas pēdējos gados izceļas ar neatlaidību un masivitāti.

2015. gada pavasarī LDz kampaņas sauklis bija Palaid garām vilcienu, nevis savu dzīvi! Tās aktualitāte tika pamatota ar skaitļiem, ka 2014. gadā kopumā uz dzelzceļa fiksēti 26 negadījumi, kuros gājuši bojā 20, bet cietuši septiņi cilvēki. Ar šo gadu salīdzināmā laika posmā līdz maija otrajai pusei 2015. gadā uz dzelzceļa notikuši 11 negadījumi, kuros cietuši divi, bet bojā gājuši deviņi cilvēki.

Pagājušā gada rudenī LDz modificēja kampaņas saukli par Atmet telefonu un dzīvo! Tā dzelzceļnieki īpaši uzrunāja cilvēkus, kuri dzelzceļa tuvumā izmanto mobilos telefonus gan sarunām, gan kā mūzikas avotus, no kuriem skaņa nonāk tieši cilvēka ausīs un jo īpaši labi izolē viņu no reālās skaņu pasaules, gan kā automātus spēlēm, kas novērš skatu no pasaules.

Tagadējās kampaņas pamatideja ir parādīt, ka cīņa ar vilcienu ir bezjēdzīga un nelīdzvērtīga. LDz skaidro, ka kravas vilciena svars var sasniegt 6000 tonnu, bet pasažieru vilciena - ap 1000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80-120 km/h, bet bremzēšanas ceļš - no 200 metriem līdz pat vienam kilometram, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas. Vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, kas autosatiksmē mazina sadursmju spēku pat tad, ja no tām nevar izvairīties. To vislabāk apliecina uz dzelzceļa bojā gājušo lielais īpatsvars attiecībā pret nelaimes gadījumu skaitu. Salīdzinājumam vakardienas ziņa, ka 21. maijā Latvijā reģistrēti 104 ceļu satiksmes negadījumi ar 29 cietušajiem, bet bez bojā gājušajiem.

«Aicinām ikvienu atcerēties, ka cīņa ar vilcienu nav un nevar būt līdzvērtīga - vilciens ir daudzreiz smagāks un ātrāks par jums, un tā manevrēšanas spējas ir ļoti ierobežotas. Tāpēc, izskrienot vai izbraucot priekšā vilcienam, cīņa ir zaudēta. Turklāt tajā zaudētāji ir vairāki - ne tikai bojā gājušais, bet arī vilciena mašīnists, kuram citu cilvēku neuzmanība vai pārgalvība liek netieši nogalināt savu līdzcilvēku un sadzīvot ar šo faktu visu turpmāko dzīvi,» uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.



Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais