Lielākā daļa (90,8 procenti) Latvijas mājsaimniecību ar bērniem vecumā līdz 15 gadiem savu bērnu veselību vērtē kā ļoti labu vai labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Astoņi procenti aptaujāto ģimeņu bērnu veselību raksturoja kā vidēju, bet nedaudz virs viena procenta aptaujāto ģimeņu uzskata, ka bērnu veselība ir slikta.
Zēniem un meitenēm veselības stāvokļa novērtējums ir līdzīgs, tomēr meitenēm par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā zēniem veselība novērtēta kā ļoti laba - meitenēm 25 procentos gadījumu, zēniem - 21,8. Vislabākais veselības novērtējums ir mazuļiem līdz trīs gadiem - 94,2 procentiem bērnu veselība novērtēta kā laba vai ļoti laba. Savukārt pusaudžu veselības novērtējums kopumā vairs nav tik labs, proti, bērniem vecumā no 11 līdz 15 gadiem šis rādītājs ir zemāks - 87 procenti.
Laukos un pilsētās atšķirības ir niecīgas - pilsētās viens procenta punkts mājsaimniecību vairāk bērnu stāvokli vērtē kā labu. 87,9 procentiem bērnu vecumā līdz 15 gadiem nav tādu veselības problēmu, kas vismaz pēdējos sešus mēnešus ierobežotu bērnu veikt aktivitātes, ko parasti dara bērni viņu vecumā. Mazuļiem līdz trīs gadu vecumam šis rādītājs ir 91 procents, bet pusaudžiem no 11 līdz 15 gadiem - 85 procenti. Tas nozīmē, ka 13 procentiem zēnu un 12 procentiem meiteņu ir kādi veselības traucējumi, kas neļauj būt aktīviem.
2,5 procenti mājsaimniecību norādīja, ka vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā kādam no viņu bērniem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos, bet tas netika izdarīts. Kā galvenais iemesls minēts ilgais gaidīšanas laiks vai ārsta nosūtījuma trūkums. Savukārt zobārstu, lai gan ir bijusi nepieciešamība, nav apmeklējis kāds no bērniem 5,3 procentos mājsaimniecību. Lai arī bērniem pienākas no valsts budžeta apmaksāti zobārsta pakalpojumi, rindas uz bezmaksas vizīti ir garas, tāpēc ilgais gaidīšanas laiks ir viens no biežākajiem zobārsta neapmeklēšanas iemesliem.