Tiesas sēde tā dēvētajā Lemberga prāvā pirmdien izvērtās emocionāli ārkārtīgi spraiga. Kad prokurori beidza lasīt apsūdzību, apsūdzētie lūdza tiesu uzklausīt viņu viedokli par apsūdzības nesaprotamību un turpināt arī pieņemt lūgumus.
Kā jau Neatkarīgā ziņoja, iepriekš tiesa neļāva vairāk iesniegt lūgumus, kas izraisīja advokātu protestus.
Bet šopirmdien pēc apsūdzības noklausīšanās tiesnesis izvaicāja apsūdzētos, vai apsūdzība viņiem ir saprotama. Savukārt apsūdzētie vēlējās paskaidrot, kāpēc apsūdzība viņiem nav saprotama.
Uzņēmējam Ansim Sormulim vienīgajam izdevās tiesai sniegt izvērstu motivāciju, kāpēc apsūdzība nav saprotama. Viņš norādīja, ka tiekot vainots par padomu došanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, taču apsūdzībā "nav norādīts, kādus tad padomus un norādījumus es būtu devis šāda nozieguma izdarītājiem". Uzņēmējs sacīja, ka no apsūdzības nav saprotams, "pēc kādiem kritērijiem un pazīmēm 1995. gada sākumā Latvijas Republikā bija jāidentificē "patiesā labuma guvēji"", jo viņam tā laika normatīvajos aktos šādu jēdzienu neesot izdevies atrast.
Tāpat no apsūdzības nav saprotams, vai A. Sormulis atbalstījis kukuļa (SIA Lattransnafta kapitāla daļu) izspiešanu no juridiskas personas SIA Naftas parks 100 vai no fiziskās personas Jura Šķibeļa, kas savulaik bija šīs uzņēmējsabiedrības tehniskais direktors. Zīmīgi, ka J. Šķibelim nekad nav piederējušas SIA Lattransnafta daļas, līdz ar to, protams, nav saprotams, kā varēja izspiest to, kā nav.
A. Sormulim uzskaitot daudzos argumentus, kāpēc apsūdzība nav saprotama, tiesa manāmi nervozēja, runātāju vairākkārt pārtrauca, aicinot viņu atbildēt īsi – ar "jā" vai "nē". Pēc A. Sormuļa runas tika izsludināts īss pārtraukums, pēc kura tiesnesis Boriss Geimans paziņoja, ka turpmāk tiesa nepieļaus viedokļu paušanu par apsūdzību, piebilstot, ka viedokli var iesniegt rakstiskā veidā.
Zīmīgi, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs, acīmredzot jau iepriekš paredzot šādu tiesas sēdes scenāriju, savu viedokli uz 100 lapām par apsūdzības nesaprotamību bija iesniedzis Rīgas apgabaltiesas kancelejā.
Tomēr tas nebija vienīgais dokuments, kas tiesas sēdi sasniedza caur kanceleju. A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš kancelejā bija iesniedzis lūgumu pievienot krimināllietas materiāliem vairāku uzņēmumu reģistrācijas lietas no Uzņēmumu reģistra arhīva. R. Krastiņš tā rīkojās, jo tiesa iepriekš aizstāvības pusei bija aizliegusi iesniegt lūgumus sēdes laikā, turpretī pieņēma cietušā Vladimira Krastiņa pārstāves Ivetas Vietnieces lūgumu.
R. Krastiņa lūgums bija ļoti apjomīgs – tienesis norādīja uz zālē iestumtajiem ratiņiem, kuros atradās divas milzīgas dokumentu ķīpas. Tiesnesis uzsvēra, ka tā esot tikai daļa no tiem materiāliem, kurus lūgts pievienot lietai.
Pēc tam A. Lembergs lūdza tiesai atļauju paust iebildumus par tiesas rīcību. Balstoties uz Satversmi, viņš norādīja – lai krimināllietu taisnīgi iztiesātu, viens no priekšnosacījumiem ir vienlīdzīgi uzklausīt gan valsts apsūdzības, gan apsūdzēto viedokļus. "Šajā tiesas procesā man vairākkārt tika liegtas iespējas būt uzklausītam. Tas nozīmē, ka man tiek liegts vārds," sacīja A. Lembergs. Teikto viņš argumentēja ar to, ka prokuroru uzstāšanos tiesa nepārtrauc, taču viņa uzstāšanos pārtrauc. "Rodas iespaids, ka ir noteikti termiņi, kuros šis process jāpabeidz. Man ir lūgums tiesai atļaut man uzstāties, jo man citas iespējas aizstāvēties, kā uzstājoties un paužot savu viedokli, nav," norādīja Ventspils mērs.
Dzirkstis uzšķīda pat tad, kad prāvas dalībnieki diskutēja par termiņu, kādā var iepazīties ar pieteiktajiem lūgumiem. Prokurors Juris Juriss tiesai uzstāja, ka "krimināllieta nav mape, kurā var visu ko sasviest. Gribētos redzēt, vai šī krimināllieta ir piegružojama ar liekiem papīriem". Protestējot pret šīm prokurora frāzēm, vienlaikus kājās pielēca gandrīz visi apsūdzēto aizstāvji. Tiesa nokaitēto situāciju izkliedēja, ļaujot procesa dalībniekiem iepazīties ar lūgumiem līdz 21. septembrim.