Pirms desmit gadiem Rīgas mežu aģentūras vietā tika izveidota SIA Rīgas meži, ar laiku tai pievienojot arī pašvaldību aģentūras Mežaparks un Rīgas dārzi un parki. Šobrīd uzņēmuma, kura pērnā gada apgrozījums pārsniedza 18 miljonus eiro, pārziņā ir vairāk nekā 62 000 hektāru meža un galvaspilsētas zaļā rota, tam pieder arī kokzāģētava un kokaudzētava.
«Daudz kas no tā, kas pirms desmit gadiem tika plānots, nu ir realizēts. Nu kārta pienākusi jauniem projektiem. Kā lielāks pieturas punkts mums ir 2025. gads, kad apritēs 800 gadu, kopš Rīgai pieder savi meži. Gribam līdz šai jubilejai iegūt lielāku stabilitāti - izbraukt uz gludu, sakārtotu ceļu, lai varētu vairāk uzmanības veltīt ne tik daudz ikdienas darbiem, cik kvalitātei un ilgtspējībai,» preses konferencē teica SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, uzsverot, ka uzņēmums turpinās kopt gan mežus, kuru vērtība ir vairāk nekā 100 miljonu eiro, gan Rīgas dārzus un parkus, gan lielāku vērību veltīs iegūtās koksnes pārstrādei. Lai gan notiek diskusijas par to, vai pašvaldības uzņēmums drīkst īstenot komercdarbību vai nedrīkst, tad pašiem Rīgas mežiem neesot šaubu: ja ir resursi un īpašumi - tad no tiem jāpaņem maksimālais labums, lai to tālāk ieguldītu galvaspilsētas zaļās zonas (tā aizņem 40 000 hektāru) sakopšanā un labiekārtošanā. Starp citu, citās valstīs pašvaldības aktīvi iesaistās komercdarbībā, tāpēc arī Latvijā nevajadzētu uzskatīt privātbiznesu kā vienīgo labāko, bet saglabāt arī citas darbības formas. Turklāt pašvaldības komercsabiedrība atšķirībā no viena otra privātā ir «caurspīdīga», par ko liecina Rīgas mežu iekļaušana Latvijas godīgo uzņēmumu «baltajā sarakstā».
Viens no tuvākajiem plāniem, lai vairotu pilsētas ienākumus, ir arī jaunas ražotnes būve. 2020. gadā kokzāģētavai Norupe paredzēts iegādāties jaunu, modernāku iekārtu, nomainot veco, samērā primitīvo, kas tika nopirkta pirms pieciem gadiem. «Ja šobrīd mēs pārstrādājam 25% no koksnes, ko iegūstam savos mežos, tad mūsu ekonomiskais biznesa plāns rāda, ka rādītājus varam palielināt līdz 40%, iegūstot vairāk kvalitatīvu zāģmateriālu,» skaidroja A. Tauriņš.
Rīgas mežu valdes loceklis Uldis Zommers atzinīgi novērtēja Rīgas domes vadības pirms pieciem gadiem pieņemto lēmumu pievienot uzņēmumam Rīgas dārzus un parkus. Tas devis iespēju attīstīties un augt, lielu daļu roku darba aizstāt ar modernām tehnoloģijām. Savukārt uzņēmuma valdes loceklis Juris Buškevics kā lielāko izaicinājumu akcentēja «urbāno spiedienu», kas uz Pierīgas mežiem arvien palielinās. Līdz šim ar to ir veiksmīgi tikts galā, un to apliecina arī uzņēmumam piešķirtie sertifikāti, proti, par sociāli atbildīgu saimniekošanu un dabas vērtību saglabāšanu. Viņš arī pauda viedokli, ka nav pareizi nodalīt mežus pēc piederības: valsts, privātie vai pašvaldības. Tie visi ir pakļauti vienam Mežu likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Atšķirība ir tikai tajā, ka privāta meža īpašnieks peļņu gūst viens pats, bet pašvaldības uzņēmuma ienākumi ir ieguvums visai sabiedrībai. «Mums ir arī lielāka atbildība - lai tās meža bagātības, ko esam saņēmuši, tiktu labi apsaimniekotas un vairotas. Turklāt esam visu laiku sabiedrības uzmanības lokā, kas vēl jo vairāk mobilizē un mudina skaidrot, kāpēc un ko darām tieši tā, piemēram, kāpēc izcērtam kokus Biķernieku mežā? Un tad skaidrojam, ka nenodarām vis kaitējumu, bet cenšamies tam pagarināt mūžu, iztīrot pamežu un savu laiku nodzīvojušos kokus,» sacīja A. Tauriņš, norādot, ka uzņēmums arī pilda izglītojošo lomu, piemēram, te darbojas Zaļā skola.