Vecrīgas viesu atzinību šovasar ieguvušas divas jaunas čellistes, kas visnotaļ baudāmo muzikālo sniegumu papildinājušas ar baltām, Venēcijas karnevālos izmantotajām līdzīgām maskām. Vai šis aksesuārs jaunietēm palīdz pārvarēt kautrīgumu vai gūt lielāku peļņu, lai paliek viņu ziņā, bet nākamgad, ja piepildīsies Tieslietu ministrijas iecere, viņām nēsāt maskas būs liegts.
Šodien Ministru kabineta komiteja izskatīs Tieslietu ministrijas sagatavoto «seju aizsegšanas ierobežojuma likumu», kas paredz ierobežojumus sejas aizsegšanai publiskās vietās.
Saskaņā ar likumprojektu par publisku vietu ir uzskatāma jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopīgo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks. Tātad koncerti, piemēram, hokeja spēle vai ielu muzikantu uzstāšanās Doma laukumā.
Ierobežojums gan netiks attiecināts uz profesijām, kurām sejas aizsegšana noteiktās situācijās ir nepieciešama, piemēram, ugunsdzēsējiem un policistiem, kā arī motobraucējiem. Arī budēļu maskas saulgriežu svinētājiem nebūs liegtas, ja tās izmantos valsts vai tautas svētku un kultūras pasākumu dalībnieki.
Seju aizsedzošus apģērba gabalus drīkstēs nēsāt arī kulta celtnēs vai slēgtos pasākumos, kas notiek publiskā vietā, un tad, ja to paģērēs īpaši draņķīgi laika apstākļi vai attiecīgās personas veselības stāvoklis.
Par ierobežojuma neievērošanu attiecīgā persona būs saucama pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Administratīvās atbildības apmērs tiks noteikts, apspriežot šo likumprojektu Saeimā, skaidro Tieslietu ministrijā.
Taču Saeimā šis Nacionālās apvienības pārziņā esošajā ministrijā tapušais likumprojekts, visticamāk, tiks pamatīgi izķidāts. Tam jau tagad iebilst Vienotības pārziņā esošā Ārlietu ministrija.
Tā uzskata, ka likumprojekta anotācijā netiek sniegts skaidrojums, kāpēc nav izvēlēts daudz saudzīgāks ierobežojums. Tādēļ ministrija norāda, ka tāda izvērtējuma neesamība anotācijā rada pamatotas šaubas par to, vai likumprojekta izstrādāšanas gaitā ir ņemts vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrā noteiktais trīs pakāpju samērīguma tests.
Tāpat tiek lūgts precizēt anotāciju un norādīt, ka Bulgārijā, Ēģiptē un Nīderlandē ir ieviests šaurāka tvēruma aizliegums, proti, aizliegums nēsāt seju aizsedzošu apģērbu valsts iestādēs. Arī Igaunijā tiek diskutēts nevis par pilnīgu seju aizsedzoša apģērba aizlieguma ieviešanu, bet gan šaurāka tvēruma aizliegumu.
Vienlaikus, pēc ĀM domām, nav sniegti pārliecinoši apsvērumi par to, kādēļ likumprojektā izvirzītos mērķus nav iespējams sasniegt ar šaurāka tvēruma ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu nēsāt seju aizsedzošu apģērbu valsts un pašvaldību iestādēs.
Iebildumus izteikusi arī Iekšlietu ministrija (IeM), kuras ieskatā likumprojektā ietverto regulējumu ir nepieciešams papildināt ar jaunām tiesību normām par ierobežojuma aizsegt seju attiecināšanu arī uz citām vietām, ne tikai publiskām vietām.
Latvija nav pirmā valsts, kurā tiek apspriesta ierobežojuma ieviešana attiecībā uz sejas aizsegšanu publiskās vietās. Aizliegums nesāt seju aizsedzošu apģērbu nacionālajā līmenī ir ieviests vairākās Eiropas valstīs vai to atsevišķos reģionos.