Streiks nav radījis lielu pacientu pieplūdumu dežūrārstiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis Mārtiņš Vilcāns sacīja, ka jūtamas pacientu plūsmas izmaiņas nav, un kopš streika sākuma līdz piektdienai slimnīcā vērsušās 30 personas. Visvairāk pacientu ģimenes ārstu streika dēļ ieradušies 5.jūlijā, kad ģimenes ārsta pakalpojumus vēlējās saņemt 16 cilvēki. "Tas uz mūsu kopējā fona nav nekas būtisks," teica Vilcāns, vienlaikus paužot cerību, ka streiks drīz beigsies.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pārstāve Vita Šteina norādīja, ka ģimenes ārstu streika dēļ pēc palīdzības pie tiešās pieejamības pediatra Juglas ielā 20 kopš streika sākuma ik dienu vēršas aptuveni 20 bērni. "Pacientu skaits katru dienu ir ļoti līdzīgs. Aptuveni desmit gadījumi ik dienu saistīti ar recepšu un zīmju izrakstīšanu, bet vēl desmit - ar temperatūru, kakla sāpēm un līdzīgām problēmām," viņa skaidroja.

Tāpat pacienti aizvien izmanto informatīvos tālruņus, lai noskaidrotu sev nepieciešamos jautājumus, tostarp arī BKUS, kur pacientu jautājumi aizvien ir līdzīgi. "Cilvēki jautā, vai mūsu ārsti streiko, tātad cilvēkiem nav skaidrs, kas īsti streiko. Uz tālruni zvanījuši arī ģimenes ārsti, lai saprastu, kur un kādā secībā šodien var sūtīt bērnus. Visbeidzot ir bijuši jautājumi par pakalpojumiem, kurus var saņemt Juglas ielā," streika pirmajā dienā stāstīja BKUS pārstāve.

F64 Photo Agency

Tikmēr Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja komentēja, ka situācija slimnīcā ir ļoti mierīga un vidēji dienā slimnīcā ģimenes ārstu streika dēļ ierodas viens līdz divi pacienti, līdz ar to pacientu plūsmas izmaiņas nav jūtamas.

Arī Rīgas 1.slimnīcas poliklīnikā cilvēku plūsma un līdz ar to arī rindas nav pārāk lielas, un šonedēļ lielākais pacientu skaits pie dežūrārsta bija 15 pacienti dienā, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāvis Aleksejs Molčanovs. Nepieciešamības gadījumā būs iespēja nodrošināt arī papildu "darba rokas", taču pašlaik dežūrārstam palīdzība ar darbiem nav vajadzīga.

Jau ziņots, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) negrasās atkāpties no savām prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, šodien aģentūrai LETA norādīja LĢĀA vadītāja Sarmīte Veide.

Piedāvājumu par kapitācijas naudas pieaugumu asociācija neesot sagaidījusi arī pēc vakar notikušās sarunas ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

LETA jau ziņoja, ka, pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pirmdien plkst.12 vairāk nekā 600 ģimenes ārsti sāka streiku, solot, ka tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Viena no ģimenes ārstu prasībām ir palielināt patlaban noteikto kapitācijas naudas maksājumu par 30%, savukārt Veselības ministrija (VM) piedāvājusi palielināt kapitācijas naudā iekļauto darba algu. Ģimenes ārstam nav tikai darba alga par ārstniecisko darbu, bet ģimenes ārsts ir arī prakses vadītājs, tāpēc kapitācijas naudā iekļauti arī dažādi administrācijas izdevumi. Šī iemesla ģimenes ārstiem svarīgi, lai tiek palielināta visa kapitācijas nauda.

Tāpat VM un ģimenes ārstu domas atšķiras jautājumā par reformā iekļauto ieceri veidot kopprakses. LĢĀA vadītāja Veide skaidroja, ka šādu kopprakšu veidošana nozīmēs dežūras vakara stundās un brīvdienās, kas mainīs visu līdzšinējo darba modeli.