Tiesībsargs: Pabalstu apmēri nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi

Saeimas deputāti šodien uzklausīja tiesībsarga Jura Jansona ikgadējo ziņojumu, kurā viņš, kā arī vēlāk debatēs paši parlamentārieši, aktualizēja problēmas ar veselības aprūpes pieejamību un sociālo nodrošinājumu.

Jansons norādīja, ka aizvien aktuāls pērn bijis jautājums par lielo nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauto iedzīvotāju skaitu Latvijā. Izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā esot viszemākie Eiropas Savienībā (ES). Ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos, tostarp garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, ir tikai 0,1% no iekšzemes kopprodukta, turklāt ES vidējais rādītājs ir 0,5%, akcentēja tiesībsargs.

"Tāpat diskusijās esmu uzsvēris, ka Latvijā noteiktie pabalstu apmēri ir zem minimuma, kas nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. Pabalstu apmēri nav aprēķinos balstīti, turklāt tie lielākoties nav pārskatīti vairāku gadu garumā. Piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts ir palicis 2005.gada, bet trūcīguma slieksnis - 2011.gada līmenī," skaidroja Jansons.

Tāpat viņš norādīja, ka pagājušajā gadā Tiesībsarga birojs nācis klajā ar apjomīgu pētījumu par valsts garantētā veselības aprūpes minimuma atbilstību starptautiskajam cilvēktiesību standartam. "Nonācām pie secinājuma, ka valstī izveidotais veselības aprūpes modelis neatbilst starptautiskajam cilvēktiesību standartam," uzsvēra tiesībsargs.

Vienu no tiesībsarga sāktajām tēmām debatēs papildināja arī deputāts Igors Pimenovs (S), kurš norādīja, ka, lai gan tiek teikts, ka Latvijai jaunākā vēsture ir veiksmes stāsts, tomēr tiesībsarga ziņojums norāda, ka ienākumu nevienādā sadalījuma rādītājs Latvijā ir viens no lielākajiem ES. Arī viņš uzsvēra, ka Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības un sociālās atstumtības riskiem ES.

Tāpat deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) pievērsās vairākām problēmām valstī. "Mana valsts ir pirmā valsts ES grūtnieču mirstības ziņā. Manā valstī 17 cilvēki dienā nomirst spēka gados. Viņi nomirst no tā, ka viņi nespēj dabūt kvalitatīvu veselības aprūpi, vai vienkārši viņi nespēj aiziet līdz slimnīcai, kuru nav," pauda deputāts. Viņš arī norādīja uz mediķu pārāk lielo slodzi un reizē to, ka Latgalē vienas dienas laikā ar sabiedrisko transportu nevarot nokļūt līdz savam ģimenes ārstam un atpakaļ.

Savukārt partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba un tiesībsargs debašu laikā apmainījās ar atšķirīgiem viedokļiem par internātskolu nākotni, lai nodrošinātu labākos apstākļus šo skolu audzēkņiem.