Latvijā ir 200 tūkstoši hektāru applūstošo teritoriju jeb trīs procenti no valsts platības. Ne visur, bet daļā no tām iespējami pat katastrofāli plūdi. Šajās vietās atrodas gan ievērojamas lauksaimniecības zemes, gan apdzīvotas vietas ar samērā lielu iedzīvotāju blīvumu un infrastruktūru, kā arī ir uzceltas varenas hidrotehniskās būves, piemēram, Daugavas HES kaskāde.
Šos faktus nākas pieminēt neseno plūdu un ledus spridzināšanas dēļ. Salīdzinot ar katastrofu, kas Latvijas iedzīvotājus varētu sagaidīt pēc palu ūdeņu izraisītas avārijas Daugavas HES kaskādē, Vakarbuļļos dzīvojošo rīdzinieku uztraukums, iespējams, šķitīs tāds nieks vien. Un tomēr – pēc ledus spridzināšanas Lielupē viņi ir nobažījušies, ka saliniekus bīstami apdraudēs rudens vētras ar deviņus metrus augstiem viļņiem, jo upes krasts pašlaik ir ievērojami izskalots. Dabas sargi mierina, ka pludmale ar laiku varētu atgūt sākotnējo izskatu, proti, lēzeno krastu.
Vietējie ļaudis tomēr nav mierā, jo spridzināšanas rezultātā Lielupes straume mainīja virzienu un triecās krastā. Viņi uzskata, ka drošības dēļ krastu vajadzētu apstādīt ar kārkliem, kuri smiltis saturētu. Savulaik viņi tā izdarījuši, bet lielā vētra pirms diviem gadiem esot nopostījusi tonnām kārklu.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs šaubās, vai tagad būtu lietderīgi ķerties pie stādīšanas darbiem. "Ja neatkārtosies stihiskas nelaimes, krasts pārveidosies dabiski. Pludmales zonā augsne ir irdena, tā nobirs, noplūdīs, būs lēzenas nogāzes, un tad vētras nav bīstamas," skaidro speciālists. Viņš tomēr pieļauj, ka augsti viļņi varētu radīt briesmas, jo krastā izrauti pat 10 metru dziļi robi. Speciālisti izskaloto krastu puskilometra garumā novērošot mēnesi vai divus un tad pieņemšot lēmumu, kas tur darāms.
Lēmumu par Lielupes ledus spridzināšanu pieņēmis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). "Mēs tikai informējām. Pat ja centāmies iebilst, lēmums jau bija pieņemts," stāsta A. Širovs. VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis gan aizrāda, ka Jūrmalas pašvaldība lūdza spridzināt ledu, bet dabas sargi vēlējās, lai zivīm netiktu nodarīts liels kaitējums. "Kā viņi gribēja, tā izdarījām – vispirms zivis pabaidījām un tad spridzinājām ledu. Tobrīd slīka Jelgava, noplūstu arī Jūrmala, ja nespridzinātu. Kur tas ūdens būtu palicis, kas nāca no [Daugavas] augšas ar neparasti bieziem lediem?" iedegas A. Lieljuksis.
Viņš ir neapmierināts, ka, par spīti plūdu riska novērtēšanas programmai, nav veikti konkrēti pētījumi. "Tāpēc bija jārīkojas pēc operatīviem apstākļiem," piebilst A. Lieljuksis. Viņš atzīst, ka neatbildētu jautājumu ir daudz, piemēram, kas vainojams, ka no krastiem izkāpa mazās upes. Iespējams, pie vainas mazās HES, varbūt – netīrītās caurtekas vai apbūvētās palienes. Tā kā pētījumiem naudas trūkst, nav arī atbilžu uz ģenerāļa jautājumiem.
***
UZZIŅAI
• Daugavas HES kaskāde (Pļaviņu HES, Ķeguma HES un Rīgas HES) ir atzīta par nacionālas nozīmes plūdu riska teritoriju, jo būvju iespējamā avārija rada plūdu draudus ļoti lielā platībā un milzīgam iedzīvotāju skaitam.
• Šobrīd Rīgas HES ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būves ir nokalpojušas jau 25 gadus, līdz ar to fiziski un morāli novecojušas, kas rada draudus sabiedrībai un videi.
• Uz Ventas ir uzbūvētas 46, bet uz Gaujas – 50 HES. Ne vienmēr uz vienas upes kaskādē izvietotās mazās HES darbojas savstarpēji saskaņotā režīmā. Tas diemžēl nozīmē, ka plūdu briesmas ir reālas.
• Sarežģītākās ledus iešanas Daugavā novērotas 1912., 1917., 1924., 1929., 1932., 1936. un 1937. gadā.
• 1923. gadā visa Jaunjelgava bija zem ūdens, applūda arī Līvāni un Ogre. Sastrēgums bija izveidojies no Ikšķiles līdz Maruškai, tika veikti spridzināšanas darbi un pie Rīgas ledu lauza ar ledlaužiem. Ledus un ūdens vilnim ejot caur Rīgu, tika applūdinātas daudzas zemākās vietas un sagrauts Lībekas koka tilts (pie Dzelzceļa tilta).
• Kopš Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzplūdināšanas par vižņu un ledus sastrēgumu visapdraudētāko posmu ir kļuvusi Daugava no Pļaviņām līdz Jēkabpilij. Piemēram, 1981. gadā Jēkabpilī applūda trešā daļa pilsētas.
Avots: Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma 2008.–2015. gadam