Visi pieejamie datu avoti uzrāda stabilu cenu un darījumu skaita pieaugumu. Aprīlī apritēja seši mēneši pēc kārtas, kad nekustamo īpašumu tirgus starpnieki apliecina tirgoto objektu cenu celšanos.
Šo cenu indeksa loma ir uzlikta viena kvadrātmetra cenai Rīgas standartveida dzīvokļos. Eiro izteiksmē tā stabili tuvojas
600 vienību atzīmei. Vistuvāk tai pašreizējo cenu novieto Arce Real Estate. Pēc šīs firmas datiem, cena martā bijusi 572 eiro par kvadrātmetru, un mēneša laikā tā cēlusies par 14 eiro jeb 2,5%. Līdzšinējās cenu
kustības nekustamā īpašuma tirgū apliecina tādu inerci, ka 600 eiro līmeņa nesasniegšana 2–3 mēnešu laikā šķistu dīvaina. Gan kāpjošo, gan krītošo cenu tendence taču uztur pati sevi, pārliecinot tirgus dalībniekus, ka vairs nav iespējams atrast lētos vai uzturēt dārgos īpašumu piedāvājumus. Savukārt šāda pārliecība nodrošina turpinājumu jau uzsāktajai tendencei.
Latio par cenu rādītāju nosauc 562 eiro un 2% pieaugumu, Ober Haus – 535 eiro un 1,5% pieaugumu. Ja vairāk ticam mazākiem skaitļiem un lēnākam pieaugumam, tad 600 eiro sasniegšana jāatliek uz rudeni, taču arī tādā gadījumā būtu jānotiek kaut kam ļoti iespaidīgam. Piemēru tam rāda vardarbīgā valsts varas maiņa Kirgizstānā, bet Eiropā tas šķiet neticami.
Mākleru dati izraisa trafaretas atsauksmes, ka Latvijā nekāda nekustamo īpašumu tirgus vairs neesot, tāpēc ar dažiem, kaut vai mākslīgi izveidotiem darījumiem varot iegūt jebkādus tirgus rādītājus. Valsts gādā, lai ikviens varētu pārliecināties par pretējo. Proti, jebkuram interneta lietotājam bez maksas, bez reģistrēšanās vai vēl kādiem kavēkļiem ir pieejama Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija. Tā apliecina stabilu darījumu skaita pieaugumu šā gada pirmajos trijos mēnešos. Darījumu kopskaits, lūk, pieaudzis no 12 309 darījumiem janvārī līdz 12 453 darījumiem februārī un 13 922 – martā. Tas sasniegts, uzskaitot vairāk nekā 40 dažādus darījumu veidus, tai skaitā reģistrējot aizliegumus veikt darījumus ar konkrētu īpašumu. Arī šādu aizliegumu skaita pieaugums apliecina interesi par nekustamajiem īpašumiem, jo katrs šāds gadījums nozīmē, ka par vienu īpašumu cīnās vairāki pretendenti, kuri vēršas pie zemesgrāmatas tiesnešiem u. c. institūcijām ar savām sūdzībām, lūgumiem u.tml.
Reģistrāciju pamatmasu veido gadījumi, kad pusēm ir izdevies par kaut ko vienoties. Pirkuma līgumu pieaugums gada pirmajos trijos mēnešos ir attiecīgi 2223, 2513 un 2690, dāvinājuma līgumu (runā, ka pirkumu dažkārt maskējot ar dāvinājumu) – 574, 520 un 757. Pieaudzis arī to gadījumu skaits, kad kāds ieguvis īpašumu tiesas ceļā. Ir pieejams arī darījumu skaits atsevišķās zemesgrāmatas nodaļās. Piemēram, dzīvokļa īpašumu reģistrāciju skaits tikai Rīgā janvārī, februārī un martā bijis attiecīgi 234, 249 un 279. Šie skaitļi nav lieli, bet samērīgi ar iedzīvotāju skaitu un situāciju, kurā nav iemeslu masveida pārceļošanai pa Latviju.
Valsts neslēpj arī savus finanšu ieguvumus. Iekasētā valsts nodeva par darījumiem ar nekustamiem īpašumiem martā bijusi 1,5 miljoni latu un kancelejas nodeva par darījumu reģistrāciju – vēl 104,3 tūkstoši latu. Februāra ieņēmumi pārsniegti par aptuveni 1/5 daļu.
Pēdējo pāris mēnešu jaunums ir mākleru norādes, ka viņu klientiem atkal ir pieejami banku aizņēmumi. Tas nav pašsaprotami, jo banku zaudējumi pamatā atbilst hipotekāro kredītu apjomam. Pagājušajā rudenī notikušais pavērsiens no cenu krituma uz celšanos tika izskaidrots ar pircēju rīcībā esošo uzkrājumu realizāciju (legalizāciju) bez banku līdzdalības.
Komercbankas par kreditēšanu stāsta izvairīgi.
"DnB NORD Banka šopavasar ir sākusi pievērst īpašu uzmanību hipotekārajiem kredītiem privātpersonām, kas ir maksātspējīgi un līdz šim nav uzņēmušies ievērojamas kredītsaistības," Neatkarīgajai atbildēja bankas preses pārstāve Teika Lapsa. Tāpat arī potenciālie klienti pievēršot uzmanību bankai – "nāk uz filiālēm un interesējas par hipotekārā kredīta nosacījumiem u. tml. jautājumiem", bet abpusējā interesēšanās bieži noved līdz negatīvam rezultātam. "Cilvēki nejūtas stabili un droši par savu nākotni, tādēļ nereti pēc ilgstošām pārdomām un sarunām ar banku par nekustamā īpašuma iegādi pieņem lēmumu tomēr mājokli īrēt, nevis pirkt."
Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš apstiprināja, ka "interese par hipotekārajiem kredītiem ir, bet cilvēki apzinās to, ka vispirms ir jāparūpējas par zināmiem uzkrājumiem". Izrādās, ka tie, kuri spējuši izvairīties no ekonomiskās krīzes nelaimēm un tagad jūtas salīdzinoši labi uz vispārējā nelaimju fona, vairāk prasot patēriņa, nevis hipotekāros kredītus.
Abas bankas apliecināja, ka hipotekāro kredītu izsniegšanu turpina, bet izvairījās minēt šo kredītu izmaiņu skaitliskos rādītājus.