Kokaļa pratināšanai pusgada jubileja

Pēdējā tiesas sēdē tā dēvētajā Lemberga lietā iezīmējās finiša taisne miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšanā, kurš krimināllietā figurē kā cietušais.

V. Kokalim vēl uzdodami apmēram 300 jautājumi – tā pēdējā tiesas sēdē paziņoja Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš. Tas gan varētu notikt ar nosacījumu, ja V. Kokalis savās atbildēs nesniegs pārsteidzošas un pretrunīgas liecības un ja tiesa neapmierinās viņa lūgumu pievienot kārtējo dokumentu paketi krimināllietai vai arī ja tiesa kārtējo reizi neliegs R. Krastiņam uzdot konkrētus jautājumu blokus. Vidēji vienā tiesas sēdē R. Krastiņam izdodas no V. Kokaļa iegūt atbildes uz apmēram 150–170 jautājumiem. Tas nozīmē, ka jau pirms Līgo svētkiem pirmie jautājumi tiesas zālē varētu tikt adresēti nākamajam par cietušo atzītajam miljonāram Aināram Gulbim.

Paša liecību upuris

V. Kokali kā pirmo no četriem tā dēvētajiem cietušajiem sāka pratināt pērnā gada 7. oktobrī. Atbilstīgi kriminālprocesam pratināšanu sāka prokurori. V. Kokalis sākotnēji plaši izklāstīja savus uzskatus par 90. gadu sākuma tranzītbiznesa darba stilu, metodēm, tikumiem un netikumiem; raksturoja savus biznesa partnerus gan glaimojoši, gan ne pārāk glaimojoši. Stāstīšanas degsme mazinājās, kad jautājumus sāka uzdot apsūdzētie un viņu aizstāvji. Stāstīšanas degsmi manāmi slāpēja arī prokuroru dusmīgās sejas. Atbildēs aizvien biežāk iezagās tādas frāzes kā "šobrīd nevaru atbildēt", "šobrīd neatceros" vai arī izskanēja norādes, ka konkrētie jautājumi esot adresējami citām personām. Vissmagākais posms pratināšanas procedūrā V. Kokalim aizsākās līdz ar R. Krastiņa jautājumiem. Advokāts V. Kokalim bija sagatavojis vairāk nekā 2000 pamatjautājumu. Vairs nelīdzēja arī atbildes "šobrīd neatceros".

Jautājumus nevar apturēt

Par nebeidzamajiem R. Krastiņa jautājumiem V. Kokalis tiesas zālē vairākkārt pauda izmisumu un neapmierinātību. Aizvien biežāk viņš advokātu sāka vainot "neprofesionālismā" un apgalvot, ka viņš jau to visu tiesai esot stāstījis. Talkā nāca prokurori. Pratināšanas laikā viņi, lecot kājās, vairākkārt centās panākt, lai tiesa R. Krastiņam aizliegtu turpināt V. Kokaļa klaušināšanu. Vērojot procesu, nevarēja nepamanīt, ka īpaši prokuroriem nepatika advokāta centieni noskaidrot detaļas, kā tad īsti no V. Kokaļa tika izspiestas SIA Puses kapitāla daļas; vai kapitāla daļas izspiestas no visiem šīs uzņēmējsabiedrības dalībniekiem vai tikai no V. Kokaļa viena paša u.tml. Prokuroru centienus tiesa daļēji atbalstīja, aizliedzot uzdot aptuveni trešdaļu no sagatavotajiem jautājumiem par izspiešanas akta detaļām.

Savukārt R. Krastiņš pēdējā tiesas sēdē pauda lūgumu tiesai noteikt, ka prokuroru daudzās pēkšņās uzstāšanās pratināšanas laikā atbilstīgi likumam būtu formulējamas kā lūgumi tiesai. Viņš to pamatoja ar likuma normām, kurās prokuroriem nav paredzētas tiesības pārtraukt advokātu pratināšanas procesā, likumā ir paredzēts, ka prokurori var pieteikt lūgumus. Lūguma apspriešanas ietvaros tad viedokli varētu paust arī apsūdzētie un viņu aizstāvji. R. Krastiņš lūdza tiesu arī nenoraidīt tos viņa sagatavotos jautājumus, kurus iepriekš uzdevuši citi procesa dalībnieki. Minot piemērus, advokāts skaidroja, ka V. Kokaļa atbildēs vērojamas pretrunas: viena atbilde prokuroriem, pavisam cita – aizstāvjiem.

Procesa saimnieki?

Atbalstot sava advokāta lūgumu, A. Lembergs atgādināja, ka prokuroriem gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas procesā neviens nav traucējis klaušināt V. Kokali un ir netaisnīgi, ka prokurori to traucē darīt apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem. Pēc A. Lemberga domām, prokurori nekaunīgi izmanto situāciju un izrāda, ka nevis tiesa, bet gan viņi joprojām ir procesa saimnieki.

Izdevību izteikties izmantoja arī V. Kokalis. Viņš tiesai atgādināja par savu smago lomu būt pratinātam. Miljonārs uzsvēra – kamēr procesa dalībnieki diskutēja par R. Krastiņa lūgumu, viņš bijis spiests dīkstāvē pavadīt 40 minūtes. Šādas minūtes krājoties, un no tām veidojoties zaudētas dienas. V. Kokalis pastāstīja, ka viņš šobrīd nodarbojoties ar lauksaimniecību, tāpēc katra diena esot zelta vērta.