Šodien plkst.13.12 Lielupes grīvā nedaudz aiz jūras līnijas tika veikts pirmais sēkļa spridzināšanas posms.
Kā apgalvoja notikuma vietā strādājošie karavīri, šis bijis tikai kontrolsprādziens, pārējie sekos tuvākajā laikā.
Savukārt plkst.13.50 notika otrs sprādziens, kas bija nedaudz spēcīgāks. Šis sprādziens izraisīja lielāku ūdens šalti.
Notikuma vietā strādājošie karavīri pirms kontrolsprādziena rekomendēja klātesošajiem automašīnās atslēgt drošības spilvenus un atvērt logus, taču, kā novēroja LETA, kontrolsprādziens nebija tik stiprs un vējš pūta uz jūras pusi, tāpēc sprādziena vilnis nebija tik spēcīgs.
Kā ziņots, izskanēja dažādi minējumi par to, cik daudz sprāgstvielas tiks izlietots, viens no variantiem ir viena tonna, otrs - divas tonnas.
Notikuma vietā atrodas arī policijas darbinieki un neatliekamās palīdzības mediķi, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, zemessargi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kā arī Jūrmalas glābšanas dienests.
Kā novēroja aģentūra LETA, sprādziena brīdī ūdens šalts pacēlās augstu gaisā kā stabs.
Neilgi pirms sprādziena, kamēr sapieri strādāja laivā jūrā, Lielupē atdalījās liels ledus gabals, kas pārvietojās virzienā uz jūru, tāpēc neoficiāli izskanēja minējumi, ka šis ledus gabals varētu traucēt sapieriem izvietot sprāgstvielas. Taču beigās viss noritēja veiksmīgi.
Notikuma vietā strādājošie karavīri pirms kontrolsprādziena rekomendēja klātesošajiem automašīnās atslēgt drošības spilvenus un atvērt logus, taču, kā novēroja LETA, kontrolsprādziens nebija tik stiprs un vējš pūta uz jūras pusi, tāpēc sprādziena vilnis nebija tik spēcīgs.
Kā ziņots, izskanēja dažādi minējumi par to, cik daudz sprāgstvielas tiks izlietots, viens no variantiem ir viena tonna, otrs - divas tonnas.
Notikuma vietā atrodas arī policijas darbinieki un neatliekamās palīdzības mediķi, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, zemessargi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kā arī Jūrmalas glābšanas dienests.
Kā ziņots, spridzināšanas darbi tiek veikti, lai atbrīvotu ceļu ledum.
Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja VUGD preses pārstāve Inga Vetere, spridzināšana nepieciešama gan tāpēc, lai ledus varētu brīvāk pārvietoties pa Lielupi uz leju, gan tāpēc, lai nepieciešamības gadījumā Lielupē no jūras puses varētu ienākt lielāks ledlauzis, kurš sašķeltu ledu, tādējādi mazinot plūdus upes krastos, tostarp arī Jelgavā un tās apkārtnē.
VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis gan nedomā, ka sēkli varētu saspridzināt tik efektīvi, ka tas vairs netraucētu jaudīgam ledlauzim.
Vetere, jautāta par to, vai Jūrmalas pašvaldības amatpersonām nebūtu jājūtas atbildīgām par to, ka Lielupes gultne pie iztekas nav attīrīta jau laikus, atbildēja, ka šāda pienākuma pašvaldībai neesot, turklāt iepriekš tam nav bijusi arī liela vajadzība.
Savukārt Lieljuksis aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Jūrmalas pašvaldībai acīmredzot lielas problēmas ar upi līdz šim nav bijušas, tāpēc arī nav uzskatīts par nepieciešamu ieguldīt naudu Lielupes gultnes attīrīšanā. "Tas jau nav nekāds lētais pasākums," skaidroja Lieljuksis. Turklāt, ja pašvaldībai ko pārmestu, tā varētu atbildēt, ka saskaņā ar Civillikumu upes pieder valstij. "Ja viņiem no tā problēmu nav, tad ir, kā ir," rezumēja VUGD priekšnieka vietnieks, piebilstot, ka arī tik skarba ziema Latvijā ilgi nav bijusi.
Kā ziņots, Lielupē kāpjot ūdens līmenim, sākušies plūdi Jelgavā un Jelgavas novadā.