Lidosta Rīga dubulto jaudu

REĀLI STRĀDĀJOŠA PIESTĀTNE. Vakar lidostas Rīga Ziemeļu piestātnē atradās gan lidmašīnu pasažieri, gan lidostas paplašināšanai veltītā pasākuma dalībnieki. Priekšplānā satiksmes ministrs Uldis Augulis (no labās), kuru ar jauno objektu iepazīstina lidostas valdes priekšsēdētājs Armands Jurjevs © F64

Līdz ar lidostas Rīga Ziemeļu piestātnes atklāšanu tā spētu apkalpot līdz desmit miljoniem pasažieru gadā.

Par Ziemeļu piestātnes atklāšanas pasākuma datumu izvēlēts 2016. gada 14. novembris, kad piestātne jau bija darba kārtībā un apkalpoja lidmašīnas un pasažierus. Piestātnes uzcelšanai un palaišanai ekspluatācijā bija nepieciešami precīzi divi gadi kopš celtniecības darbu izvēršanas, kas sākās ar vēstījuma kapsulas iebetonēšanu būves pamatos 2014. gada 6. novembrī.

Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, divi jauni veikali un piecas kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas un ērtas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9,8 tūkstoši kvadrātmetru, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17,3 tūkstoši kvadrātmetru. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 26 miljoni eiro. Lidostas termināļa attīstības projektu lidosta realizē savas saimnieciskās darbības ietvaros. Nepieciešamo līdzekļu mobilizāciju celtniecības periodam nodrošinājis Pohjola Bank PLC izsniegtais kredīts. Darbu ģenerāluzņēmēji bijuši celtniecības kompānijas Skonto Būve pirmajai kārtai un Merks - otrajai kārtai.

Līdz ar jaunās piestātnes iedarbināšanu lidosta varētu dubultot gada laikā apkalpoto pasažieru skaitu no pieciem miljoniem līdz desmit miljoniem. Pērn lidosta apkalpojusi 5,16 miljonus pasažieru un šogad līdz augusta beigām bija virzījusies ar +4,7% pasažieru attiecībā pret to pašu pagājušā gada periodu. Pasažieru skaita pieaugums nav nekas garantēts. Pasažieru skaits virs pieciem miljoniem fiksēts jau 2011. gadā, bet tad atkal sarucis. Nonākšana līdz 10 miljoniem apkalpoto pasažieru gadā nav tuvākajā laikā sasniedzams mērķis.

Vakardienas pasākums nenozīmē, ka lidosta zudusi kā celtniecības objekts. Ja ekonomikā vai politikā nenotiks kaut kas ļoti slikts, lidostai drīz vien jāatsāk paplašināties - ne vairs paralēli lidlaukam, bet virzienā uz pilsētu un uz augšu, jo Rail Baltica trase lidostu šķērsošot nevis pazemē, bet 10 metru augstumā. Perpendikulāri lidlaukam jābūvē telpas pasažieru bagāžas šķirošanai un pasažieru reģistrācijai.

Vakar atklātā piestātne bija jau piektais paplašinājums 1974. gadā uzbūvētajai lidostai. Uzdevumi un projekti lidostas pārveidošanai šajā laikā bijuši visdažādākie, bet realizēts tas, ko projektējis birojs Arhis Arhitekti ar savu līderi Andri Kronbergu. Pateicoties viņam, nav palikušas nekādas pēdas tagadējās ēkas salipināšanai no daudziem gabaliņiem, kas varēja izskatīties arī ļoti dažādi, proti, atbilstoši tam, kā pēdējos divdesmit gados mainījusies mode gan arhitektūrā, gan Latvijas politiķu priekšstatos par valstiski nozīmīgo objektu.

Ziemeļu piestātne liek mainīt priekšstatu par lidostu Rīga kā tādu, kur vieta iekāpšanai lidmašīnā lidojumiem uz kādu no samērā daudziem lidojuma mērķiem sasniedzama bez iešanas, iešanas, joprojām iešanas un tad arī skriešanas pa ļoti gariem gaiteņiem ar briesmām nokavēt izlidošanu, ja gadījies kļūdīties ar vajadzīgā gaiteņa atpazīšanu. Paralēli lidlaukam izstieptajā lidostas Rīga ēkā vēlams rūpīgi sekot vajadzīgā gaiteņa atrašanai pirmā vai otrā stāva līmenī, jo šie līmeņi lidostas ēkā mēdz būt nodalīti, lai nošķirtu izlidojošo un ielidojošo, vietējo un tranzīta, Šengenas zonas valstu un pārējo valstu pasažieru plūsmas.



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais