Latvijas komercbanku algotie eksperti sacenšas par to, kurš pratīs uzdot par lielāku panākumu rūpniecības izaugsmes tempu samazināšanos, ko izskaitļojusi Centrālās statistikas pārvalde (CSP) un izziņojusi Ekonomikas ministrija (EM).
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākos datus par Latvijas rūpniecību Ekonomikas ministrija (EM) palika zem trafareta nosaukuma Septembrī apstrādes rūpniecības izlaide turpina pieaugt. «Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi šā gada septembrī bija par 5,6% lielāki nekā pirms gada» utt. par Latvijas ekonomikas nemitīgo un neapturamo augšupeju. Šie +5,6% izskatās pēc konkurētspējīga rādītāja pasaules mērogā, kur daudzās valstīs nākas atzīt ne tikai lēnāku rūpniecības pieauguma tempu, bet pat rūpniecības kopapjoma samazinājumus. Latvijai šajā gadījumā ticis ne rūpniecības, bet tikai tās pieauguma tempa samazinājums. Par to liecina EM tagadējā paziņojuma salīdzinājums ar tikai vienu mēnesi iepriekš sniegto paziņojumu, ka «pēc neliela apstrādes rūpniecības izlaides samazinājuma šā gada jūlijā tās apjomi augustā bija par 7,9% lielāki nekā pirms gada». Šis apgalvojums tika citēts Neatkarīgās 11. oktobra numurā. Tātad rūpniecības izaugsmes rādītāji piedzīvojuši sarukumu no izcilajiem +7,9% līdz solīdajiem +5,6%. Ar tiem pietiek, lai nebūtu jāizsludina ekonomiskās krīzes tuvošanās, bet tomēr ir jāinteresējas par to, kas rūpniecības pieauguma tempu mazinājis un vai šie izaugsmi bremzējošie spēki nedraud ar lielāku nepatikšanu izraisīšanu.
Daudz interesantāka par rūpniecību ir Latvijas komercbanku algoto ekspertu reakcija uz CSP izskaitļotajiem un EM izziņotajiem skaitļiem. Vēl precīzāk sakot, interesantāka ir šīs attieksmes maiņa tikai viena mēneša laikā. Kā jau 11. oktobrī tika stāstīts un rādīts, +7,9% banku pārstāvji uzņēma ar nožēlas pilnām nopūtām «rūpniecība mazliet pieklususi» vai pat «rūpniecībā vājākais pieaugums pēdējo mēnešu laikā». Ar sekojošajiem +5,6% turpretī - «rūpniecībā atkal padevies diezgan labs mēnesis» un «rūpniecības dati... tiešām priecē un turpina uzturēt pozitīvu vērtējumu arī par procesiem ekonomikā kopumā». Šādas skaitļu un to komentāru pārgrozības modina aizdomas, ka varbūt bērniem Latvijā māca vairākas pavisam dažādas aritmētikas, no kurām vienā 7,9>5,6, bet otrā 7,9<5,6; un varbūt atklāsies vēl arī trešā un ceturtā aritmētika...
Jāatzīst gan, ka ekonomika nav aritmētika. Mums viegli būt gudriem ar atpakaļejošu datumu un minēt piemēru no sociālistiskās ekonomikas, kur tā arī bija, ka lauksaimniecības produkcijas kopējā plāna izpildi rubļos varēja vienā brīdī nodrošināt, izkaujot piena govju ganāmpulku(s). Rezultātā daži biedri saņēma ordeņus un augstākus amatus, bet daudzi pilsoņi stundām ilgi stāvēja rindās pēc litra piena un paciņas sviesta. Kaut kā savādāk nomaskēta, bet būtībā tikpat destruktīva rīcība ir iespējama arī tirgus ekonomikā. Varētu izrādīties, ka konkrētajā gadījumā 5,6 ir ne vairāk, bet Latvijas ekonomikai labāk nekā 7,9, tikai komercbanku noalgotie eksperti neko no šādiem procesiem mums neatklāj. Visticamāk, viņi paši to nezina. Krājas pierādījumi, ka ekonomistu izteikumi ir daudz juceklīgāki un pretrunīgāki nekā astrologu vai psihoterapeitu ieteikumi par to, kā viņu klientiem uzlabot savu materiālo labklājību.
Kā jau 11. oktobrī tika teikts, «sabiedrības nauda CSP (Eurostat utt.) uzturēšanai tiek tērēta tieši tāpēc, lai katrs sabiedrības loceklis no CSP ciparu blāķiem atrastu to, ko viņš grib atrast». Ierēdņi tajos vienmēr atradīs pamatojumu, kāpēc alga viņiem un politiķiem ir jāpaaugstina atbilstoši valsts ekonomikas izaugsmei. Banku pārstāvjiem jāsabalansē pamatojums viņu darba devēju tālākai pastāvēšanai ar skaidrojumu, kāpēc bankas Latvijā tik pieticīgi kreditē un kāpēc slēdz savas struktūrvienības.