Ķīnas piedāvājumi Austrumeiropai ir nopietni
Ķīnas premjerministra Li Kecjana un vairāku simtu Ķīnas valsts funkcionāru un uzņēmēju izturēšanās valdību vadītāju sarunās un biznesa forumā pārliecināja par viņu vēlēšanos reāli sadarboties ar Latviju un citām Austrumeiropas valstīm.
Nupat kā 5. novembrī formātā 16+1 Rīgā sapulcējušos valdību vadītāju daudzpusējās un divpusējās tikšanās paralēli ar biznesa forumu tika aizvadītas organizatoriski un saturiski tik veiksmīgi, cik vien tas iespējams. Tas gan nedod garantijas, ka, sacīsim, gada laikā līdz nākamajai 16+1 sanāksmei Ungārijā piepildīsies visi labie nodomi, kas tika ne vien izteikti sarunās, bet arī ierakstīti augstu amatpersonu parakstītos dokumentos. Jāpietiek ar to, ka pieaugusi varbūtība šo nodomu piepildīšanai.
Valdību vadītāju sanāksmi rezumējošajā runā Li Kecjans bija uzsvērti lietišķs, neizmantojot neko no tiem laba vēlējumiem ar tēlainiem izteiksmes līdzekļiem, ar kādiem 4. novembra Neatkarīgajā piesātināta viņa publikācija Ievirzīsim Latvijas un Ķīnas draudzīgās sadarbības kuģi drošai gaitai un tāliem mērķiem. Sanāksmes nobeigumā Li Kecjans atzina, ka pasākums noticis globālās tirdzniecības sarukuma laikā un noticis tieši tāpēc, «lai skaidri un gaiši pateiktu, ka mēs turpināsim radīt visus nepieciešamos apstākļus brīvai tirdzniecībai». Konkrētajā gadījumā ar tirdzniecību starp Ķīnu un Austrumeiropas valstīm viņš runāja ne tikai par milzīgu neizmantotu potenciālu, bet arī par Ķīnas interesi «nodrošināt šo valstu mierīgu pastāvēšanu». «Ķīna vienmēr ir atbalstījusi Eiropas integrāciju» un «plaukstoša Eiropa ir mūsu interesēs,» uzsvēra Li Kecjans. Tādā gadījumā Ķīna arī apņemas respektēt Eiropas Savienības normatīvos aktus, kādi jau ir juridiski vairumam no Ķīnas uzaicinātajām 16 Austrumeiropas valstīm kā ES dalībvalstīm. Ķīna ir ar mieru ieguldīt Austrumeiropā naudu ne tikai tādos projektos, «kuri ir rentabli», bet arī tādos, «kas veicina reģiona tehnoloģisko attīstību». Viens no Rīgas sarunu lēmumiem ir veidot 16+1 valstu investīciju fondu. Li Kecjans norādīja uz Starptautisko Valūtas fondu kā šādu darījumu uzraugu.
Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis sanāksmes noslēgumā uzskaitīja to, ko iespējams darīt ES un Ķīnas stratēģiskās partnerības ietvaros: tirgoties un likt uzsvaru uz elektronisko komerciju - drīkst, veicināt informācijas apmaiņu vislabāk ar tūristu skaita palielināšanu - drīkst, pievienot tai informācijas apmaiņu kultūras un zinātnes izkoptajās tradīcijās - arī drīkst. Šādus pasākumus nodrošinoša finanšu mehānisma trūkumu viņš nosauca par 16+1 sarunu vājāko punktu to līdzšinējā gaitā kopš 2012. gada. Tagad Rīga var ieiet vēsturē kā vieta, kurā vismaz nolemts par vajadzīgā mehānisma radīšanu.
Vienā laikā ar valdību vadītāju sarunām, kurām izmantoja Nacionālās bibliotēkas telpas, skaitliski daudz plašākais biznesa forums notika otrā Daugavas krastā Radisson Blu Hotel Latvia zālēs. Sestdienas pēcpusdienā Li Kecjans un M. Kučinskis pagodināja šo pasākumu ar savu ierašanos un uzrunām. Biznesa forumam reģistrējušies bija 862 cilvēki, no kuriem 314 bija no Latvijas, 296 - no Ķīnas un 278 - no citām valstīm, kuru saraksts bija garāks nekā 16+1 summa. Līdzīgi arī 17 valdību vadītājiem bija pievienojies Baltkrievijas premjers.
Šādu kvantitatīvo rādītāju sakarā šo rindu autors var atgādināt par 1994. gada decembrī notikušo Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīti Ķīnā, kurai arī tika pakārtots biznesa forums. Šo pasākumu aprakstā avīzes Rīgas Balss 1995. gada 16. un 24. janvāra numuros figurē fakts, ka «izstādē strādāja seši žurnālisti no Latvijas. No Ķīnas - neviena paša». Uz tagadējo pasākumu Rīgā bija ieradušies vairāk žurnālistu un vispār ķīniešu nekā uz toreizējo pasākumu Pekinā.
Par lietišķo pierādījumu iespējai pāriet no nodomiem un solījumiem pie darbiem kalpoja 5. novembrī ap pusdienlaiku Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā ieripojušais preču vilciens, kas 21. oktobrī bija sācis savu ceļu uz Rīgu no Ķīnas pilsētas Ivu (Yiwu). Izrādījās, ka ar tik ilgu laiku pietiek un pāri paliek, lai vilciens veiktu 11 066 km ceļa un Latviju sasniegtu jau pāris dienas pirms pasākuma. Pēc Ivu vicemēra Sjuna Tao teiktā, vilciens konteineros atvedis apģērbu un dažādas sadzīves preces. Šāda preču nomenklatūra nav īstā, kas jāpārliek no kuģiem, ar kuriem Ķīnas preces tiek nogādātas Eiropā, uz divas vai pat trīs reizes žiglāko vilcienu, bet nevarēja taču tikai testa režīmā palaistā vilcienā likt detaļas, kas vajadzīgas noteiktā vietā un laikā rūpnīcas darbināšanai Eiropā. Tās vilcienam uz Rīgu tiks uzticētas atkarībā no pirmā un droši vien ne pēdējā izmēģinājuma režīmā braucošā vilciena gaitas un preču ceļa vēl tālāk nekā Latvija.
Valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš (LDz) apstiprināja, ka klientu interese ir pietiekama divu nākamo vilcienu sastāvu sakomplektēšanai un nosūtīšanai uz Rīgu tuvākajā laikā un ka vēl nākamais mērķis ir nodrošināt regulāru ikmēneša vilcienu satiksmi. LDz prezidents Edvīns Bērziņš vilciena sagaidīšanai veltītajā runā nonāca līdz laikam, kad šādi vilcieni kursēs vismaz reizi dienā. Tas lielā mērā atkarīgs no Latvijas uzņēmumu spējas saražot preces, ko likt šajos konteineros to neizbēgamajā atpakaļceļā uz Ķīnu.