Attālums starp valstīm jāmēra tā ceļa garumā, kas starp šīm valstīm jāpārvar cilvēkiem un precēm. Reālā attāluma maiņu starp Latviju un Ķīnu sola apkārt Eirāzijas kontinentam nospraustā kuģu ceļa aizvietošana ar sauszemes un gaisa maršrutiem pāri Eirāzijai.
Nopietnību attāluma samazināšanai starp Latviju un Ķīnu piešķir tas, ka Ķīna tuvinās Latvijai vairāk nekā Latvija - Ķīnai. Proti, tuvināšanās ir Ķīnas iniciatīva, uz ko Latvija cenšas atbildēt, cik nu maza valstiņa jaudā. Lai vismaz kaut cik izlīdzinātu samēru starp tuvināšanās dalībniekiem, Ķīna ir vērsusies ne tikai pie Latvijas, bet pie uzreiz 16 valstīm abās pusēs Eiropas Savienības austrumu robežai. Jau 2012. gadā tā nāca klajā ar iniciatīvu, kuras nosaukumu Latvijas Ārlietu ministrija latviskojusi ar vārdiem Ķīnas 12 pasākumi draudzīgas sadarbības veicināšanai ar CAE valstīm; CAE šeit apzīmē Centrālo un Austrumeiropu. Šī iniciatīva tūlīt pat ieguva ļoti nopietnu organizatorisko formu - Ķīnas valdības vadītāja ikgadējas sarunas ar 16 valstu valdību vadītājiem. Šim sarunu formātam ir izveidots savs zīmols 16 + 1. Tā pastāvēšana automātiski nozīmē arī daudzu zemāka līmeņa politiķu un ierēdņu tikšanos un biežu sazināšanos, lai sagatavotu dokumentus, ar kuru parakstīšanu greznot visaugstāko amatpersonu pasākumus. Latvijas un Ķīnas iestādes gatavo parakstīšanai kārtējā 16 + 1 pasākumā vismaz septiņu vienošanos paketi.
No Latvijas viedokļa raugoties, šobrīd ir klāt ne tikai laiks kārtējām 16 + 1 sarunām, kas pēc tradīcijas notiek vēlā rudenī. Tūlīt būs klāt arī paši sarunu dalībnieki, jo viņu 2016. gada tikšanās noteikta 5. novembrī Rīgā. Lai augstās amatpersonas iztērētu vairāk laika ceļam uz sarunām nekā pašām sarunām, viņu tikšanās ir apaudzēta ar vairākiem citiem uz biznesa kontaktu veidošanu vērstiem pasākumiem, kuru statusu un izredzes uz labiem rezultātiem paaugstina uzņēmēju un politiķu mijiedarbība.
Latvijas sabiedrībai visvieglāk uztveramais apliecinājums pārejai no labiem vārdiem pie darbiem būtu tiešā avioreisa atvēršana starp Latviju un Ķīnu, par ko tiek runāts nu jau vairākus gadus. Saprotams izskaidrojums Ķīnas 12 pasākumu... norises lēmumam ir kopīgu robežu trūkums starp Ķīnu un tās uzaicinātajām 16 partnervalstīm. Pat avioreisi starp šīm valstīm un Ķīnu nevar notikt bez citu valstu piekrišanas, bet sauszemes ceļu izmantošana prasa atrisināt vēl daudz vairāk jautājumu. To risināšanai Ķīna ir izvirzījusi Jaunā Zīda ceļa un tā ekonomiskās joslas konceptus. Tiem vajadzētu ieinteresēt starp Ķīnu un Austrumeiropu esošas valstis atvēlēt savus ceļus preču tranzītam ar to, ka būšot ne vien tranzīts, bet transportēšanas mezglu punktos dažādās valstīs veikta šo preču vērtības pakāpeniska celšana, kas nav iespējama, ja preces ceļo kuģos. Pirmais objekts šo solījumu piepildīšanai ir Baltkrievijā netālu no Minskas ķīniešu patiešām jau būvētais tehnoloģiskais parks Lielais akmens. Tas varētu aizsniegties līdz patstāvīgas pilsētas apjomam, ja tiks atrasta izeja no kļūmīgā apļa, ka tā attīstībai pietrūkst preču plūsmas starp Ķīnu un Eiropu pa sauszemi, bet pārlikt šo plūsmu no ūdeņiem uz sauszemi nav iespējams, kamēr Lielais akmens un tam līdzīgas būves, tajā skaitā Latvijā, nav pilnā darba kārtībā.
Latvija neatšķiras no visām pārējām valstīm Zīda ceļā. Latvijai jāizlemj, vai ieguldīt tā tehniskajā, juridiskajā, politiskajā un vēl citos nodrošinājumos daudz naudas un laika, par spīti tam, ka ieguldījumus apdraud, no vienas puses, daudzas iespējas Zīda ceļu izjaukt tiem, kurus traucētu šā ceļa uzplaukums, tiklīdz tāds iestātos, un, no otras puses, citu projektam uzrunāto dalībnieku pārliecības trūkums veikt ceļa būvei nepieciešamos ieguldījumus. Līdzīgi varētu teikt par visiem citiem mēģinājumiem iesaistīties Ķīnas grandiozajā, bet dažādās nozīmēs tālajā tirgū, skaitot kopā Latvija preču eksportu, tranzīta pakalpojumu sniegšanu, tūristu uzņemšanu un jebkurus citus darbības virzienus. Vismaz atsevišķu Latvijas uzņēmumu piemēri rāda, ka tas nav neiespējami.