No Lielbritānijas saņemtas jau 34 kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnas

Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts ir sadalīts vairākās kārtās un posmos, un pašreiz tiek īstenota mehanizācijas projekta pirmā kārta ar bruņutehnikas piegādi no Lielbritānijas. Kopumā plānots iegādāties 123 bruņutehnikas vienības. Tai bruņutehnikai, kas ir paredzēta mehanizētās vienības izveidei, pirms piegādes no Lielbritānijas tiek veikts kapitālais remonts un modernizācija, un to plānots saņemt laikā no 2016. līdz 2020.gadam. Tehnikas piegāde notiks pakāpeniski visu šo gadu garumā, un līdz ar tehnikas piegādi tiks sākta arī tās ieviešana ekspluatācijā, atgādināja ministrijā.

Tikmēr aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) šodien kārtējo reizi pēc "Saskaņas" deputāta lūguma bija uzaicināts uz Saeimu skaidrot informāciju par kāpurķēžu mašīnu iegādi.

"Saskaņas" deputāti pieprasīja aizsardzības ministram sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, deputātiem nosūtīt Ministru kabineta ziņojumu par munīcijas iegādi un NBS komandiera apstiprināto izvērtējumu, uz kuru balstoties valdībā tika iesniegts ziņojums, piedāvājot trīs iespējamos risinājumus kājnieku brigādes nodrošināšanai ar mehanizētām platformām.

Saeimas Pieprasījumu komisijā ministra iztaujāšana notika slēgtā sēdē, taču, kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS), komisija nolēmusi neatbalstīt šo pieprasījumu, lai gan katra puse palikusi pie savas pozīcijas. Vairums deputātu atzinuši, ka Aizsardzības ministrijas veiktais darbs bruņoto spēku mehanizācijā ir pozitīvs, ko augsti novērtējot arī sabiedrotie. "Jautājums ir par to, cik tālu un kuru informāciju ir iespējams saņemt. Viņi ["Saskaņas" deputāti] gribēja paplašināt informāciju kā tādu un apšaubīja Valsts kontroles atzinumu, lai gan tika pierādīts un argumentēts, ka mašīnas ir normāla tehnika," norādīja Brigmanis.

Bergmanis pēc komisijas sēdes aģentūrai LETA teica, ka šogad aizsardzības nozari saistībā ar kāpurķēžu mašīnu iegādi ir pārbaudījusi Valsts kontrole, taču pēc būtības nekādi pārkāpumi nav konstatēti, lai gan esot lietas, kas jāuzlabo.

"Kaujas mašīnas jau izmantotas nesen notikušajās mācībās "Zobens 2016", kur bija ļoti labi rezultāti. Turklāt, ja bieži tiek piesaukta NATO standarta neievērošana, tad Igaunijā Lielbritānija ieradīsies tieši ar tādu pašu tehniku. Par to, ka mašīnu iegāde bija pareizs lēmums, man nav ne mazāko šaubu," paziņoja Bergmanis.

Ministrs jau iepriekš sacīja, ka redzamākais šī iepirkuma kritizētājs - Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš - nav minējis nevienu konkrētu faktu un pierādījumu tam, ka kaujas izlūkošanas kāpurķēžu mašīnas "CVRT" būtu nederīgi lūžņi, par kuriem iztērēta neadekvāti liela nauda. Tā vietā Elksniņš "labākajās Krievijas propagandas tradīcijās manipulē ar sabiedrības vairākuma izpratni par transporta līdzekļiem un to iegādes nosacījumiem", uzskata Bergmanis.

Ministrs skaidroja, ka militārajā pasaulē tiek izgatavotas tehnikas platformas ar mērķi kalpot vismaz nākamos 30-50 gadus. Platformas ir iespējams modernizēt un aprīkot ar jaunākajām sakaru un ieroču vadības iekārtām, kamēr to ļauj pieejamās jaudas un vieta. Bruņumašīnas platformas projektēšana un izgatavošana esot neiedomājami dārga, un to varot atļauties tikai ļoti bagātas valstis.

"CVRT" esot pati ātrākā un mobilākā savas klases kaujas mašīna, un Latvijas armijas vajadzībām tā tikšot aprīkota ar pasaulē modernākajām Izraēlas ražojuma prettanku raķešu sistēmām "Spike", kur viena raķete no četru kilometru attāluma var iznīcināt "T-90" kaujas tanku, kas maksā 40 reizes vairāk nekā pati raķete.

Bergmanis iepriekš atgādināja, ka līgumu par 123 bruņumašīnu iegādi noslēdza Latvijas valdība ar Lielbritānijas valdību. Tieši šāda līgumu slēgšanas prakse novērš korupcijas riskus. Līguma pamatsummu veido 123 platformu pilnīga atjaunošana un kapitālā remonta īstenošana, rezerves daļas un Latvijas speciālistu apmācība, kas kopā izmaksā 39 418 015 sterliņu mārciņas (46 591 746 eiro).

Platformas tiks aprīkotas ar modernāko aprīkojumu - prettanku ieroču sistēmu "Spike", modernāko NATO klasificēto sakaru un komandvadības sistēmu. Papildus vēl esot jāplāno munīcija gan 30 milimetru lielgabalam-ložmetējiem, gan prettanku raķetes, gan ieroču apmācības simulators. Tādēļ kopējā iegādes summa veidojot 209 606 945 eiro.

Militārajā pasaulē informācija par ieroču sistēmu un munīcijas izmaksām tiek klasificēta kā izlūkinformācija, jo profesionālis, zinot katras pozīcijas izmaksas, esot spējīgs aprēķināt, cik precīzas ir raķetes un lādiņi, kā arī to, kādas kaujas vadības sistēmas tiks iegādātas. Atklājot šo informāciju, varot tikt dota iespēja noteikt konkrētās armijas vienības kaujas spējas un attiecīgi plānot savu spēju attīstību vai pielāgošanu.

Bruņutehnikai paredzētās infrastruktūras izbūve, kur šo tehniku glabāt, tīrīt un apkopt, kopā izmaksās 9 411 083 eiro. Tehnikas, ieroču un vadības sistēmu un tai paredzētās infrastruktūras uzturēšana kopā izmaksāšot 18 596 121 eiro. Apmācības kopā maksās 2 047 671 eiro, papildus būs personāla izmaksas - 9 852 818 eiro. Līdz ar to kopējās mehanizācijas projekta izmaksas, kuras būs investīcijas nākamajiem desmit gadiem, veidos 249 514 638 eiro. "Uzskatu, ka ir svarīgi plānot visas projekta izmaksas savlaicīgi, lai nebūtu situācijas, ka tiek iepirkta tehnika, ko patiesībā nevar atļauties uzturēt," sacīja ministrs.

Viņš atgādināja, ka Igaunija, kas pieņēma lēmumu iegādāties lietotu bruņutehniku no Nīderlandes, jo, līdzīgi kā Latvija, secināja, ka pašreiz nevar atļauties jaunu tehniku, noslēdza līgumu par vairāk nekā 100 miljoniem eiro. Latvijai šādu bruņumašīnu iegāde un ieviešana bruņojumā izmaksātu vismaz 350 miljonus eiro.

Elksniņš iepriekš vērsās tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu analizēt Latvijas armijas vajadzībām paredzētās bruņutehnikas iegādi no Lielbritānijas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka izvērtēs Elksniņa iesniegumu.