Saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam uzrādītajām apsūdzībām un noritošo tiesvedību par Rīgas brīvostas pārvaldes it kā veiktajiem ziedojumiem Liepājas Jūrniecības koledžai dažādos medijos izskanējusi pretrunīga informācija, kas, iedziļinoties lietas būtībā, liek domāt, ka tas nemaz nav bijis ziedojums, bet Rīgas brīvostas pārvaldes kvalitatīva darba nodrošināšanai nepieciešams darījums.
Lietas būtība ir vienkārša - Rīgas brīvostas maksājumi Liepājas Jūrniecības koledžai, kas tikuši veikti uz savstarpēju līgumu pamata, Valsts kontroles skatījumā ir uzskatāmi par ziedojumiem, ko Rīgas brīvostas pārvalde nav tiesīga veikt. Tāpēc lieta nodota prokuratūrai un iztiesāšanai, lai lemtu, vai nav veikta noziedzīga darbība, kas radījusi kaitējumu Rīgas brīvostas pārvaldei. Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldei un Liepājas Jūrniecības koledžai ir pilnīgi pretējs viedoklis - maksājums, kas uzliek pienākumus tā saņēmējam, nav un nevar tikt uzskatīts par ziedojumu.
Darbinieku apmācību pieprasa starptautiskie standarti
Jau 2009. gada 17. februārī Rīgas brīvostas pārvalde izdevusi rīkojumu Par kvalifikācijas uzturēšanu. «Lai uzturētu ieņemamajiem amatiem atbilstošu kvalifikāciju, pamatojoties uz RBP darba kārtības noteikumiem Par reglamentētajām profesijām Rīgas brīvostas pārvaldē un RBP kvalitātes sistēmas apmācību procedūru
SOLAS dokumentu derīguma atjaunošanai, norīkot uz Liepājas Jūrniecības koledžas rīkotajiem kvalifikācijas uzturēšanas kursiem»... kopumā 47 brīvostas pārvaldes darbiniekus. Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs skaidro: «Ostas pārvaldē strādā desmitiem jūrniecības speciālistu, kuriem saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atkarībā no ieņemamā amata un profesijas ir nepieciešami 40 dažādi kursi, kurus beidzot, tiek saņemts attiecīgs sertifikāts. Tas, ka jūrnieks ir beidzis skolu, vēl nenozīmē, ka viņš drīkst braukt jūrā. Trīspadsmit no minētajiem četrdesmit sertifikātiem ir ierobežots derīguma termiņš - pieci gadi. Tas nozīmē, ka ik pēc pieciem gadiem atkal ir jāapmeklē kursi un jāatjauno sertifikāts. Ostas pārvaldē strādā 65 Jūrniecības koledžas absolventi, ieskaitot mani, kuriem nepieciešama regulāra sertifikācijas atjaunošana. Likumsakarīgi, ka visiem sertifikātu derīguma termiņš nebeidzas vienlaikus. Sadarbība turpinās arī šobrīd un turpināsies arī nākotnē, kamēr Rīgas brīvosta darbosies, mūsu cilvēki brauc un brauks mācīties uz Liepāju.»
Doma par ilgtermiņa sadarbības līguma slēgšanu radās brīdī, kad Liepājas Jūrniecības koledža atzina: skolas rīcībā esošās tehnoloģiskās iekārtas un programmu nodrošinājums nedod iespēju sagatavot un sertificēt jūrniekus atbilstoši jaunajām starptautiskajām prasībām un Latvijas Ministru kabineta noteikumiem. Vaicāts, vai pastāv alternatīva mācību iestāde, kur veikt darbinieku apmācību, Loginovs saka: «Tagad šādi kursi ir pieejami daudzviet, bet tolaik lielas izvēles nebija. Liepājas Jūrniecības koledža kā valstij piederoša specializēta mācību iestāde bija un ir ļoti laba izvēle. Kā jau teicu - pārvaldē strādā 65 šīs skolas absolventi, turklāt sadarbības rezultātā pēdējos gados esam pieņēmuši darbā trīs jaunos jūrniekus. Manuprāt, ir ļoti būtiski saglabāt un pilnveidot Liepājas Jūrniecības koledžas nu jau 140 gadus senās tradīcijas, kas Latvijas tautsaimniecībai dod labi sagatavotus jūrniecības speciālistus.»
Kāpēc līgumattiecības ir klasificētas kā ziedojums?
Iepazīstoties ar dokumentiem - rīkojumiem, līgumiem un rēķiniem -, rodas jautājums: kur radās jēdziens «ziedojums»? Atbilde ir līdz paradoksam vienkārša, skaidro nu jau bijušais Liepājas Jūrniecības koledžas direktors, kura laikā tika aizsākta pārvaldes un koledžas sadarbība, Ivars Virga: «Vienīgais konts, kuru drīkstējām izmantot, lai saņemtu maksājumu no Rīgas brīvostas pārvaldes, bija ar nosaukumu Ziedojumu konts. Parastajā, operatīvajā, kontā šādus maksājumus veikt nedrīkst.» Turpinot tēmu, Virgas kungs uzsver: «Koledžas attīstībai hroniski trūka līdzekļu, tāpēc rakstīju vēstules gan nozares uzņēmumiem, tostarp Ventspils ostas pārvaldei, Liepājas SEZ, Rīgas brīvostas pārvaldei un Izglītības un zinātnes ministrijai. Ventspils atbildēja, ka pilsētā ir pašiem savas izglītības iestādes, kam nepieciešams finansiāls atbalsts, Liepāja solīja izskatīt iespējas, bet vēl arvien nav atbildējusi, bet Izglītības un zinātnes ministrija ieteica izveidot Ziedojumu kontu, kurā ieinteresētie, ja tādi atrastos, varētu ieskaitīt naudu. Rīgas brīvostai nepieciešamo pakalpojumu sniegšana un par to saņemtā atlīdzība bija iespēja skolai iegādāties nepieciešamās programmas, tehnoloģijas, tostarp mācību trenažierus, kuros tiek apgūtas praktiskās kuģu vadīšanas iemaņas.»
Koledžai vajadzētu 4 - 10 miljonus eiro
Liepājas Jūrniecības koledžai ir 140 gadu sena vēsture, un visu šo laiku tā ir bijusi viena no nozīmīgākajām izglītības iestādēm jūrniecības nozares jauno kadru sagatavošanai. Latvija sevi kopš Krišjāņa Valdemāra laikiem ir saukusi par jūrniecības valsti, un latviešu jūrnieki augstu kotējušies visā pasaulē. Šā gada uzņemšanas rezultāti Liepājas Jūrniecības koledžā liecina, ka jauniešiem ir pieaugoša vēlme apgūt jūrnieka profesijas tieši šajā mācību iestādē, kas visiem spēkiem cenšas iet līdzi laikam un sagatavot augsta līmeņa profesionāļus.
Liepājas Jūrniecības koledžas direktors Vladimirs Dreimanis skaidro: «Jūrniecība attīstās tāpat kā visas nozares - kuģi arvien vairāk ir datorizēti un robotizēti, tāpēc ar vecajām metodēm un grāmatu zinībām vien mēs vairs nespējam sagatavot jūrniekus, kuri spētu tūlīt no skolas sola sākt vadīt kuģi. Ir nepieciešamas tehnoloģijas, programmatūras un iekārtas, kas dod iespēju topošajiem jūrniekiem trenēties reālajai dzīvei pietuvinātos apstākļos. Tas ir tāpat kā lidotājiem - viņi nepaceļas gaisā, pirms nav nokārtojuši eksāmenu lidojumu trenažieros.»
Vienlaikus Ivars Virga uzsver: «Tas, ko esam iegādājuši tagad, nebūt nav jaunākais un labākais - ārzemju jūrniecības skolu pārstāvji noteikti pasmīnētu, cik vienkāršas lietas mēs izmantojam jūrnieku apmācībā. Atkarībā no ambīciju lieluma jaunāko tehnoloģiju iegādei vajadzētu četrus līdz desmit miljonus eiro, un arī tad tas nebūtu uz ilgu laiku. Kuģi attīstās lieliem soļiem, un maksimums pēc pieciem gadiem atkal vajadzētu jaunas iekārtas.»
«Neskatoties uz negadījumu, kā es nosauktu radušos situāciju attiecībā uz līgumu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Liepājas Jūrniecības koledžu, mēs nedomājam pārtraukt sadarbību, bet meklēt ceļus, kas atbilst visiem likumdošanas normatīvajiem aktiem, un piesaistīt Jūrniecības koledžas attīstībai nepieciešamo finansējumu gan ar privāto, gan publisko nozares uzņēmumu starpniecību. Mēs darām valstiski nozīmīgu darbu - sagatavojam augstas raudzes jūrniekus, kuri valstij ik mēnesi dod nozīmīgu ekonomisko pienesumu. Šobrīd Latvijas jūrnieku reģistrā ir ap 13 tūkstošiem jūrnieku, kuri mēnesī pelna no trīs līdz 15 tūkstošiem un vairāk eiro. Tā ir nauda, kas nopelnīta citās valstīs, bet nodokļi maksāti un tērēta šeit. Faktiski tas ir naudas imports. Vai Latvija ir gatava zaudēt labo slavu un naudu?» noslēgumā teic Vladimirs Dreimanis.
***
UZZIŅAI
2009. gada 29. oktobrī starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Liepājas Jūrniecības koledžu ir noslēgts sadarbības līgums, kurā paredzēts: «Koledža apņemas veidot atsauci par sadarbību ar pārvaldi masu saziņas līdzekļos, kas atspoguļo koledžas darbību - mācību procesa organizēšanu. Koledža apņemas sniegt bezmaksas konsultācijas kuģošanas un ostu attīstības jautājumos un sniegt apmācību pārvaldes darbiniekiem par GMDSS, RLS ARPA un citu apmācību pēc pieprasījuma.» Uz šā līguma pamata koledža Rīgas brīvostas pārvaldei ir izrakstījusi rēķinu 40 tūkstošu eiro apmērā. Līdzīgi līgumi noslēgti arī 2010., 2011. un 2012. gadā. Kopumā četru gadu laikā uz savstarpēji noslēgtu līgumu pamata Rīgas brīvostas pārvalde Valsts kases administrētajā Liepājas Jūrniecības koledžas kontā ieskaitījusi 190 tūkstošus eiro.